Lai arī Covid-19 izraisītā krīze būtiski ietekmēja valsts kapitālsabiedrību saimniecisko darbību un tās rezultātus, par 3,7% pieaudzis valsts kapitālsabiedrību kopējo aktīvu apjoms un par 5,9% - pašu kapitāls, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2020.gadā.
Valsts kapitālsabiedrību kopējais aktīvu apjoma pieaugums par 3,7% nozīmē, ka tām bija iespējams izmantot vairāk resursu, lai nodrošinātu sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.
PKC vadītājs Pēteris Vilks norāda, ka Coovid-19 pandēmijas dēļ visiem bijis jāmācās turpināt darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr ekonomika un tostarp valsts kapitālsabiedrības pierādīja, ka pat šādos nopietnos draudos ir jāspēj pielāgoties tirgu mainīgajam stāvoklim, jānodrošina uzņēmumu izaugsme un ilgtermiņa darbības plānošana.
"Lai arī ievērojami samazinājās kapitālsabiedrību peļņa, tās nodrošināja dividenžu iemaksas valsts un pašvaldību budžetos kopumā 220,9 miljonu eiro apjomā, kas ir apmēram tikpat, cik iepriekš," uzsver Vilks.
PKC otro gadu veica uzraudzību pār to, kā valsts un pašvaldību kapitāldaļu turētāji un pašas kapitālsabiedrības publisko informāciju savās tīmekļvietnēs, lai sabiedrība varētu gūt labāku priekšstatu par to darbību un tā būtu caurspīdīgāka. Publiskojamās informācijas apjomu nosaka Kapitālsabiedrību pārvaldības likums. 2020.gadā prasības publiskas personas kapitālsabiedrībām tika vairāk pielīdzinātas biržā kotētu uzņēmumu publiskojamās informācijas apjomam. PKC pārbaudīja, vai viss likumā noteiktais ir publiskots un informācija ir aktualizēta.
PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne uzsver, ka pārbaude tika veikta visās valsts kapitālsabiedrībās un izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrībās - kopumā 82, kā arī lielajās pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrībās.
"Salīdzinot ar gadu iepriekš, situācija ir uzlabojusies. Ir kapitālsabiedrības, kas pilnībā nodrošinājušas šīs prasības, un vairāk nekā puse kapitālsabiedrību ir nodrošinājusi vismaz 80% procentu prasību izpildi. Valsts kapitāldaļu turētāji ir pārgājuši uz vienoto tīmekļvietņu platformu, tādēļ publicētā informācija ir vairāk strukturēta un lietotājiem vieglāk atrodama," norāda Gasūne.
Viņa skaidro, ka visās šajās mājaslapās ir līdzīga struktūra un informācijas izvietojums. Kapitālsabiedrību mājaslapās vēl pilnīgojama ir informācija par uzsākto kapitālsabiedrību reorganizāciju vai pārveidi, kā arī attiecībā uz ziedojumiem.
Pārskata periodā tika uzsākta centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesu organizēšana sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem. Process tādējādi kļuvis vienveidīgāks un pārskatāmāks, uzskata PKC.
Atbalstot PKC sagatavoto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, Ministru kabinets pagājušā gada 16.novembrī noteica, ka informācijas publicēšana par to, ko no uzņēmuma sagaida īpašnieks, jeb "gaidu vēstule" jāsāk ieviest lielajām kapitālsabiedrībām. Šajā informācijā tiktu norādīta arī kapitālsabiedrības iesaiste inovācijās.
PKC patlaban strādā pie konceptuālā ziņojuma, kas ietvers vairāku pilnveidojumu ieviešanu, kuri izriet no iepriekš veiktajiem pētījumiem. Tā ir gan valsts kā īpašnieka lomas stiprināšana, gan kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izstrāde, "gaidu vēstule", kapitālsabiedrību padomes lomas un atbildības stiprināšana.
