Kaut arī Latvijas Republikas 2008. gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskats) visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas atvasināts, joprojām nav skaidrs, kā resursi tiek izmantoti, lai sasniegtu konkrētus rezultātus, uzskata Valsts kontrole (VK).
Kā būtisku trūkumu VK uzskata to, ka ministrijas par paveikto atskaitās tikai grāmatvediski, neatspoguļojot resursu izmantošanas saistību ar konkrētu mērķu īstenošanu.
Tāpat netiek pietiekami izvērtēti VK konstatējumi par nelietderīgu, neefektīvu un neekonomisku rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem un mantu, kā arī novērsta šādas rīcības atkārtošanās. Par pārkāpumiem atbildīgās amatpersonas netiek sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
Izlases veidā pārbaudot rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, VK revīzijās tika konstatēti gadījumi, kad tie nav izlietoti atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, piemēram, atlīdzības jomā tikai divos mēnešos vien vismaz 1,7 milj. Ls izlietoti neievērojot Ministru prezidenta un Ministru kabineta izdotajos tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Savukārt 20 pašvaldības apmaksājušas ārvalstu braucienus 0,3 milj. Ls apmērā personām, kuras nav darba tiesiskajās attiecībās ar pašvaldību.
Tāpat konstatēti gadījumi, kad ministrijas nodod kapitālsabiedrībām valsts nekustamos īpašumus valdījumā un neatspoguļo tos ministriju finanšu pārskatos, kā rezultātā Pārskatā netiek uzrādīti valstij piederošie nekustamie īpašumi par kopējo kadastrālo vērtību 186,3 milj. Ls apmērā.
Pārskatā, uzrādot kreditoru saistības, nav ievērots "Likuma par grāmatvedību" otrais pants, jo Kultūras ministrija ir uzņēmusies saistības par 4 milj. Ls vairāk, nekā ir pieejami ministrijas budžeta līdzekļi. Savukārt Rīgas pašvaldība nav uzrādījusi ilgtermiņa aizņēmumu 567,75 milj. apmērā.
Izlases veidā pārbaudot nodokļu aprēķinus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībās, konstatēts, ka VID nav nodrošināta kontrole pār ieņēmumiem 8,6 milj. Ls apmērā, kā rezultātā tie nav iekasēti par vismaz 2,4 milj. Ls.
Kopā Valsts kontrole ir sniegusi atzinumus par 29 ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu pārskatiem. Pārliecību par 550 pašvaldību gada pārskatiem Valsts kontrole ir guvusi, pamatojoties uz zvērinātu revidentu veikto darbu.