Kredītiestāžu nodeva, ko valdība rosinājusi ieviest no nākamā gada 1. janvāra, visticamāk, sadārdzinās banku sniegtos pakalpojumus, un rezultātā šo nodevu samaksās patērētājs.
Finanšu ministrijas sagatavotais un valdības akceptētais Finanšu stabilitātes nodevas likumprojekts paredz īpašas finanšu stabilitātes nodevas ieviešanu kredītiestādēm no nākamā gada 1. janvāra. Valdība cer, ka šī nodeva valsts budžeta ieņēmumus papildinās par 6,4 miljoniem latu. Jaunais likums stiprināšot finanšu sistēmu, kā arī daļēji kompensēšot valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā.
Likumprojektā ir paredzēts, ka nodevu maksās Latvijā reģistrētās kredītiestādes un to filiāles ārvalstīs, kā arī ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā esošās informācijas, trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 30 bankas un ārvalstu banku filiāles un 11 Latvijas banku filiāles ārvalstīs.
Nodeva tiks aprēķināta no kredītiestādes saistību kopsummas taksācijas perioda beigās, no kuras tiks atskaitīti noguldījumi, kas pakļauti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai. Tāpat atskaitītas tiks hipotekārās ķīlu zīmes – bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotekārajiem aizdevumiem vai aizdevumiem, kas nodrošināti ar Latvijas valsts un pašvaldību galvojumiem. Atskaitītas tiks arī pakārtotās saistības, kas ir iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls saskaņā ar FKTK noteikumiem.
Nodevas likmes lielums varētu būt 0,036% gadā, un kredītiestāde to varēs maksāt pa ceturkšņiem. Šo nodevu administrēs FKTK.
Pēc SEB bankas aplēsēm, finanšu stabilitātes nodeva SEB bankas gadījumā varētu pārsniegt 500 000 latu gadā. "Mēs vēl precizējam detaļas par to, kas ir šis apliekamais objekts, līdz ar to summa var būt pat lielāka. Šobrīd ir skaidrs, ka nodevas piemērošana ģenerāli attiecas uz bankas kopējām saistībām, no kurām tiek atņemts kapitāla un rezervju postenis, bet vēl joprojām ir pozīcijas, par kurām nepieciešama precīzāka informācija," Neatkarīgajai uzsvēra SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda. Savukārt Swedbank pagaidām atturas prognozēt, kāda summa tai varētu būt jāmaksā nodevā.
Latvijas Komercbanku asociācija uzsver, ka nodevas ieviešana negatīvi ietekmēs kreditēšanas iespējas, kā arī palielinās kredītprocentu likmi. Asociācija norāda, ka lielāko daļu kreditēšanai nepieciešamo resursu kredītiestādes iegūst no ārvalstu mātes sabiedrībām, kurām ir savas meitas sabiedrības arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā, līdz ar to resursi kreditēšanai tiks novirzīti uz tām valstīm, kurās šie resursi ar nodevu netiek aplikti.
Par likumprojektu vēl jālemj Saeimai.
***
VIEDOKĻI
Agnese Strazda, SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja:
– Ikvienai uzņēmējdarbības nozarei jauna nodokļa vai nodevas ieviešana nozīmē papildu izmaksas, līdz ar to arī budžeta un finanšu plānu pārskatīšanu. Bankas nav izņēmums. Latvijas Komercbanku asociācija tās biedru vārdā ir paudusi noteiktas bažas, kas šā nodokļa ieviešanas dēļ veidojas, kā arī noteiktas iniciatīvas, kas vairotu banku izpratni par šīs nodevas ieviešanu. Jebkurā gadījumā esam sociāli atbildīgs Latvijas ekonomikas dalībnieks un nodrošināsim jauno prasību ieviešanu. Ieviešot šo nodevu, valdībai būtu skaidri jādefinē šīs nodevas iekasēšanas un finansiālā lietojuma mērķis, lai stabilitātes nodeva nekļūst par īstermiņa risinājumu papildu ienākumu gūšanai, neievērojot šīs nodevas pamatmērķus.
Dagnija StuĶĒna, Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre:
– Mūsuprāt, nav pieļaujams finanšu darījumu nodoklis, jo tas mazinātu tirgus efektivitāti, likviditāti un nozīmētu augstākas finanšu pakalpojumu izmaksas. Kas attiecas uz papildu nodokli bankām, tas kā nodeva kopīgai politikai mums, visticamāk, ir neizbēgams. Jāsaprot arī – kā jebkurš nodoklis tas sadārdzinās banku sniegtos pakalpojumus, un pēc būtības to maksās banku klienti.