Eksporta izaugsmei vidējā termiņā izšķiroša nozīme būs konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanai, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021.gada novembrī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 30,7%, salīdzinājumā ar novembri gadu iepriekš. Preču importa vērtība novembrī pieauga vēl par 24,6%. Savukārt tirdzniecības deficīts novembrī veidoja vien 0,7%.
Ministrijā norāda, ka novembrī eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Lielu daļu no eksporta vērtības kāpuma turpina nodrošināt strauja koksnes un tās izstrādājumu eksporta izaugsme. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, minerālo produktu un ķīmiskās rūpniecības preču eksports. Savukārt samazinājās lidaparātu un to daļu, kā arī elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.
Vitenbergs atzīmē, ka 2021.gada desmit mēnešos ārējās tirdzniecības deficīts vidēji ik mēnesi bija 270 miljoni eiro, savukārt novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās un bija 23 miljoni eiro jeb 0,7% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma.
"Uzlabojumus noteica ne tikai importa samazinājums mēneša laikā, bet arī tas, ka arvien vairāk eksportējam un mūsu ražotāji kļūst konkurētspējīgāki. Latvijas eksporta pieaugums tieši pēdējā mēnešu laikā ir vērtējams kā ievērojams," pauž Vitenbergs, uzsverot, ka eksporta izaugsmei vidējā termiņā izšķiroša nozīme būs konkurētspējas un produktivitātes kāpināšanai, tādēļ jau tagad Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie dažādiem eksportētāju atbalsta instrumentiem.
Novembrī, straujāk kā kopējais eksports, pieauga preču eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm - par 38,8%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Vāciju (eļļas augu sēklas, koksne), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, dzelzs un tērauds), Poliju (dzelzs un tērauds) un Somiju (minerālie produkti, eļļas augu sēklas).
Turpretī par 3,8% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Straujāk saruka eksporta vērtība uz Ukrainu (lidaparāti, to daļas).
Novembrī strauji auga arī eksports uz pārējām valstīm - par 29,6%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne, eļļas augu sēklas), Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (koksne) un Norvēģiju (graudaugi, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Preču importa vērtības pieaugumu novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši - minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces, metāli un to izstrādājumi, mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, kā arī plastmasas un to izstrādājumi.
Kopumā pērnā gada 11 mēnešos eksports pārsniedza 2020.gada attiecīgo mēnešu apjomus par 23,1% bet preču imports šajā laika posmā bija par 29% lielāks nekā pirms gada.
Kā skaidro Ekonomikas ministrijā, lai arī pašlaik pieprasījums noieta tirgos ir stabils, tomēr augošā Covid-19 saslimstība, kā arī augstās energoresursu cenas nākotnē var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmi.
