Svarīgs faktors patēriņa kredītu tirgus attīstībā nākamgad būs cilvēku noskaņojums, norāda aptaujātās bankas, vienlaikus atzīstot, ka atsāks aktīvāku patēriņa kreditēšanu.
Procentu likmes gan būs augstākas par likmēm, kādas tika piedāvātas iepriekšējos aktīvās kreditēšanas gados – tas skaidrojams ar joprojām salīdzinoši augsto riska līmeni. Savukārt nebanku kreditētāji, kas banku kūtrumu veikli izmantoja savā labā, neiznīks, bet darbību turpinās ar mazākiem attīstības tempiem, vēsta Lietišķā Diena.
Jau šogad rudenī bankas nāca klajā ar ziņām par patēriņa kreditēšanas atsākšanu un šobrīd atzīst, ka pieprasījums pēc šādiem kredītiem mērāms simtos. Gada laikā banku sniegto patēriņa kredītu skaits kopumā sarucis par 122 tūkstošiem, tomēr šogad septembra beigās Latvijas privātpersonām šo kredītu nasta joprojām bijusi gana liela – 696 tūkstoši norēķinu karšu un kontu kredītu un 173 tūkstoši kredītu patēriņa preču iegādei, tātad kopumā 869 tūkstoši kredītu 698 miljonu latu apjomā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.
Aplēses norāda, ka vidēji viens norēķinu karšu un kontu kredīts šogad septembra beigās bija 340 latu liels, bet vidējais patēriņa preču iegādes kredīts – ap 2,67 tūkstošiem latu, un, jo lielāks vidējais kredīts, jo grūtāk to atmaksāt: saskaņā ar FKTK datiem, no patēriņa preču iegādes kredītiem 31,4% netiek atmaksāti laikus.