Latvijas lielākie zāļu ražotāji AS "Olainfarm" un AS "Grindeks" būtu gatavi izmantot Zebrenes poligonu bīstamo atkritumu apglabāšanai, ja būtu šāds piedāvājums, biznesa portāls "Nozare.lv" uzzināja, aptaujājot uzņēmumus.
"Runājot par Zebrenes poligonu, "Olainfarm" ar nepacietību gaida, kad tas sāks darbību. Mums ir uzkrāti cietie bīstamie atkritumi, kurus gribētos nodot," stāsta "Olainfarm" Vides aizsardzības daļas vadītāja Sandra Krivmane.
Arī "Grindeks" pārstāve Laila Kļaviņa pauž līdzīgu nostāju, klāstot, ka uzņēmums ir gatavs izskatīt ekonomiski izdevīgus piedāvājumus no firmām, kam ir licences nodarboties ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
Kā ziņots, jau divus gadus par sešiem miljoniem latu uzbūvētais Zebrenes poligons bīstamo atkritumu apglabāšanai stāv tukšs un neizmantots, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Lai poligons varētu sākt darboties, vēl jāapstiprina bīstamo atkritumu novietošanas tarifi Zebrenes poligonam, kuriem jābūt tādiem, lai uzņēmumiem būtu izdevīgi atkritumus nevis turpināt glabāt pie sevis, bet pienācīgi apglabāt.
Kā stāsta Kļaviņa, "Grindeks" bīstamos atkritumus pie sevis neuzglabā, bet nodot tos tālākai apsaimniekošanai licencētām firmām, kuras atkritumus ved apglabāt pat uz Vāciju. "Pašlaik ir noslēgti sadarbības līgumi ar SIA "BAO" un SIA "Eko osta"."
Savukārt Krivmane uzsver, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi" ir ļoti strikti attiecībā uz to, kādus cietos atkritumus Zebrenes poligonā varēs apglabāt - bīstamos atkritumus varēs apglabāt poligonā tikai tad, ja no tiem nekas neskalosies ārā, un to oglekļa saturs nedrīkstēs pārsniegt 6%.
"Tātad būs jāveic bīstamo atkritumu papildu analīzes. "Olainfarm" nodarbojas ar smalko organisko vielu sintēzi un sintēzēs izmanto organiskās vielas, kurās ir ogleklis. Līdz ar to arī sintēzes atlikumos ir ievērojams oglekļa daudzums. Paredzams, ka lielākā daļa "Olainfarm" cieto bīstamo atkritumu neatbildīs MK noteikumu prasībām un tos nedrīkstēs apglabāt Zebrenes poligonā," atzīmē uzņēmuma Vides aizsardzības daļas vadītāja.
Krivmane stāsta, ka neatbilstību dēļ kompānijai nākas maksāt ievērojamus līdzekļus, lai transportētu atkritumus uz ārzemēm un tur tos sadedzinātu.
"Tā nu bīstamo atkritumu apsaimniekošana ir uz pašu ražotāju pleciem un valsts plāns par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ir tikai skaisti izlikts uz papīra vai vispār aizmirsts. Vispār rodas jautājums, vai Latvijā šādi cietie atkritumi ir, ko var apglabāt bīstamo atkritumu poligonā un cik rentabli būs šo poligonu darbināt? Izskatās, ka lielākajiem Latvijas bīstamo atkritumu ražotājiem nebūs, ko nodot uz šo poligonu. Ja nu vienīgi katlumāju izdedžus un pelnus," akcentē Krivmane.
Jau ziņots, ka Zebrenes poligonu nodeva ekspluatācijā 2008.gada decembrī, bet 2009.gada februārī to svinīgi atklāja, klātesot vides ministram Raimondam Vējonim (ZZS). Dažas mucas ar bīstamo atkritumu pelniem, ko uz poligonu atveda svinīgajā atklāšanā, tur neizbērtas stāv joprojām un ir vienīgie bīstamie atkritumi visā plašajā un modernajā poligonā, novēroja "De facto".
Patlaban poligons atrodas Valsts Vides dienesta pārraudzībā, tomēr tas ar poligona apsaimniekošanu neplāno nodarboties, jo drīzumā to nodos citas valsts aģentūras pārvaldījumā. Valsts Vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš skaidro, ka "Latvijā ir pietiekami lieli uzkrājumi ar bīstamajiem atkritumiem, kurus te varētu apglabāt, bet pašlaik tie tiek uzglabāti uzņēmumos. Ir birokrātiski šķēršļi, kas neļāva poligonu darbināt".