Cīņā par ēku Rīgā vilto dokumentus

© Arnis Kluinis

Aizvien jaunus pārsteigumus sagādā cīņa par ēku Skolas ielā 21: vakar ēkas īpašnieki iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai prasību atzīt par viltotiem dokumentus, uz kuru pamata pieprasīta SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība maksātnespēja.

Skolas ielā 21 atrodas Rīgas mērogam liela ēka (var saukt par ēku kompleksu), kas padomju laikā tika uzbūvēta speciāli projektēšanas iestādes vajadzībām. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar denacionalizācijas problēmām neapgrūtināto ēku privatizēja tur strādājošo arhitektu biroji, pa visiem izveidojot SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS). Šā gada rudenī akcionāru domstarpības pārauga tiesas procesos un pretējo pušu nolīgtu apsardzes firmu spēka demonstrējumos.

LPS nonākšana maksātnespējas statusā šķiet itin loģiskas sekas cīņai par īpašumu, kas pat krīzes laikā maksā trīs miljonus latu pēc zemākā novērtējuma. Maksātnespējas pieteikumu tiesai iesniedza vietējā SIA Baltic Busines Advice, kas teicās nopirkusi prasījuma tiesības pret LPS no Jaunzēlandē reģistrētas un Panamas pilsoņa Edgaro Medina vadītas firmas Lanston Tradung Ltd. Tās nopelni pret LPS esot starpniecība 700 000 latu piesaistīšanā, par ko starpniekiem pienākas 5% jeb 35 000 latu. LPS valdes priekšsēdētāja Dzintara Skujiņa personā tos samaksāt atteicās ar paskaidrojumu, ka viņš atzīst parādu un "atvainojas", ka visus piesaistītos naudas līdzekļus ir novirzījis citur. Naudas līdzekļu piesaistīšana notika tā, ka Lanston Jaunzēlandē atradusi citu firmu Pegas Consulting Ltd, kas aizdevusi naudu LPS uz 6% mēnesī (!). Darījumu ar šādiem nosacījumiem, kādi diez vai bija iespējami pat vistreknākajos gados, Dz. Skujiņš ir noslēdzis ar Pegas pilnvarnieku Isariju Finbergu. Tagad Dz. Skujiņš mutiski skaidro Neatkarīgajai, ka šādus procentus nemaz nebija domājis maksāt, jo esot arī tāda vienošanās, ka Pegas neatprasīs naudu, ja visa nauda būs ieguldīta Skolas ielas ēkas atjaunošanā. Tad Pegas neatprasīšot pat pamatsummu, bet tik vien kā LPS kapitāla daļas atbilstoši pamatsummai. Citiem vārdiem sakot, Pegas pretendē ne vairāk kā uz LPS vairākumakcionāra statusu un līdz ar to uz tiesībām rīkoties ar Skolas ielas ēku.

Darījuma faktiskais saturs ir Skolas ielas ēkas pārdošana par ārkārtīgi zemu cenu. Arī tas liek painteresēties par pretendentu uz ēkas nākamā saimnieka godu. Dz. Skujiņam tas šķiet lieki: "Mēs noteikti nebijām tajās pozīcijās, lai tirgotos vai pieprasītu izziņu par viņa pagātni." Tā bija atbilde uz jautājumu, vai viņa darījumu partneris nav tā pati persona, kas savulaik notiesāta uz pieciem gadiem cietumā par izspiešanu. Tajā tiesvedībā I. Finbergs ir izcēlies ar ļoti stingru raksturu. Pēc zaudējuma visās tiesu instancēs Latvijā viņš vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kur "lieta vēl ir izskatīšanā. Nekāds lēmums vai spriedums vēl nav pieņemts". Tā vakar Neatkarīgo informēja par šāda veida tiesu procesiem atbildīgā Ārlietu ministrijas darbiniece Inga Reine.

Visticamāk, ka I. Finbergs vēl parādīs sevi saistībā ar 700 000, bet pašlaik aktuālais jautājums ir tikai par 35 000. Tos nemaksāt ir gatavs nu jau pavisam cits valdes sastāvs Alvja Slaugotņa vadībā, kas nekādu parādu Lanston neatzīst. Tas ir vēl cits stāsts par Rīgas Centra rajona tiesu un Uzņēmumu reģistru, kuru lēmumu rezultātā tiesības vadīt LPS tika piešķirtas, atceltas un atkal piešķirtas dažādiem akcionāru grupējumiem.

Pārbaudot Dz. Skujiņa valdes darbību, tagadējā valde ir sagādājusi rokrakstu ekspertu slēdzienu, ka Lanston dokumentus kaut kur starp Jaunzēlandi un Panamu ir parakstījusi viena persona, bet prasījuma tiesības pret LPS cedējusi cita persona. Darījumi ir slēgti tādā tempā, ka E. Medinam arī nebūtu pieticis laika apciemot Rīgu. LPS ar A. Zlaugotņa parakstu lūdz tiesu izslēgt ar E. Medinu saistītos dokumentus no maksātnespējas lietas un ziņot prokuroram par dokumentu viltošanu.