25.novembrī notika Latvijas Tirgotāju asociācijas tikšanās ar Veselības ministru Danielu Pavļutu, kuras laikā tika apspriesti vairāki nozarei būtiski jautājumi, galvenais no tiem - par kvadrātmetru regulējumu tirdzniecības vietās.
Tikšanas laikā no tirgotāju puses vairākkārt tika atgādināts, ka nekur citur Eiropā nav šādu ierobežojumu - 25 m2 uz vienu pircēju. Piemēram, Šveicē, Maltā, Somijā, Norvēgijā, Īrijā kvadrātmetru ierobežojumu nav vispār, Igaunijā, Francijā, Vācijā u.c. valstīs tie ir noteikti līdz 10 m2, Polijā, Lietuvā, Čehijā, Austrijā - 15 m2.
Mazajiem Latvijas tirgotājiem 25m2 ierobežojums faktiski nozīmē strādāt bez peļņas. Jāņem vērā fakts, ka tirdzniecības vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs. Tirgotājam jānodrošina, ka netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits, šajā gadījumā viens apmeklētājs, kas nozīmē liekas papildus izmaksas kontrolei. Uz tirdzniecības vietu, un tajā strādājošajiem tiek vērsta nevajadzīga agresija un konfliktsituācijas.
“Šo gadu laikā, tirgotāji ir pieradījuši, ka spēj izpildīt visas valdības noteiktās drošības prasības un spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, lai nodrošinātu pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces. Tuvojoties ziemas sezonai un gaisa temperatūrai pazeminoties ārā kļūst arvien aukstāks, priekšā ir vairāki mēneši auksta laika un cilvēkiem stāvot rindās ārpusē, nozīmē veicināt saaukstēšanās un saslimstības pieaugumu” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Lai starp klientiem saprātīgi nodrošinātu distances ievērošanu, pietiek ar 10 m2 uz vienu klientu. Šis viedoklis balstīts uz sešstūra tesselāciju (hexagonal tessellation), proti, katrai personai būs nepieciešams tikai 10 m2 : π (x + 1)2/0,9069 m2 (13,856 m2, ja x = 1 m). Šo aprēķinu, kurā tika izmantota teorija par mazumtirdzniecības telpu sadali, pūļa dinamiku, operatīvo izpēti, ergonomiku un biomehāniku, sagatavoja eksperti no Mančestras Metropolitēna universitātes.
Pēc tirgotāju pārstāvju teiktā, apgrozījuma kritums veikaliem, kas strādā zaļajā režīmā, ir līdz 40%. Veikalos, kas strādā sarkanajā režīmā, ir vērojams apgrozījuma kāpums, taču tas nekompensē kritumu veikalu tīklu “zaļajos” veikalos.
Ir pārrunāta arī ārpus veikalu rindu problēma, proti, kvadrātmetru ierobežojumu dēļ rindas ārpus veikala dažreiz veidojas lielākās, nekā pašos veikalos.
“Visus risinājumus jāaplūko no divām pusēm - no epidemioloģiskās drošības viedokļa un no virzības uz maksimālu sabiedrības vakcināciju. Līdz 6. decembrim nebūsim gatavi runāt par būtisku kvadrātmetru ierobežojumu pārskatīšanu, jo tuvojas svētku periods, kurš jāpārdzīvo bez būtiskām pārmērībām, ar to saprotot pietiekami lielu varbūtību, ka mums, gluži dabiski, būs saslimšanas pieaugums - jo ir ziemas vidus, ir svētku laiks, kad satiekas cilvēki no dažādām vecuma grupām, kuri ikdienā nedzīvo kopā un nesatiekas. Mūsu uztverē svētku periods satur sevī milzīgus nenovēršamus riskus”, tikšanas laikā uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ministrs izteica viedokli, ka, viņaprāt, veikaliem, kas strādā zaļajā režīmā, kvadrātmetru skaits uz vienu pircēju nākotnē varētu būt mazāks, nekā tiem, kas strādā sarkanajā režīmā, taču par to būtu jākonsultējas ar epidemiologiem.
“Sertifikātu pārbaude veikalos ir papildus slodze, ko valsts uzliek tirgotājiem, un tam procesam jākļūst efektīvākam” uzskata LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Daniels Pavļuts, savukārt, izteicās, ka ir jāpierod pie situācijas, ka sertifikātu lietošana veikalos ir uz ilgāku laiku un piekrita, ka ir jādomā, kā šo procesu padarīt maksimāli lietderīgu un efektīvu.
Sarunas noslēgumā Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvji apliecināja gatavību sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus pircēju apkalpošanas paātrināšanai un drūzmēšanas mazināšanai. Lai to panāktu, nozare piedāvās samazināt prasības m2 sarkanajiem veikaliem samazināt līdz 15m2 uz cilvēku, savukārt, zaļajiem atcelt vispār, saglabājot distancēšanās prasību ievērošanu. Šādu kārtību varētu ieviest uz laika periodu no 6. līdz 18. decembrim. Vērojot saslimstības izmaiņas, būtu pieņemami turpmāki risinājumi epidemioloģiski drošai iepirkšanās nodrošināšanai.