Šodien valdības komitejas ārkārtas sēdē tika izskatīs Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2011.gada domstarpību un vienošanās protokols, tomēr pusēm tā arī neizdevās panākt vienprātību par būtiskākajiem domstarpību jautājumiem.
Viedokļu atšķirības joprojām ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izvirzītajām ieņēmumu prognozēm.
Pašvaldības vēlas nākamgad saņemt 85% no IIN, kā arī saņemt 100% nodokļa neizpildes atmaksas garantiju no valsts. Savukārt finanšu ministrija piedāvā pašvaldībām nākamgad novirzīt 82% no IIN un garantēt 92% nodokļu izpildes kompensēšanu.
Puses šodien par šo jautājumu nevienojās, nolemjot gala lēmumus pieņemt 1.decembrī plānotajā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, līdz tam laikam vēl meklējot kompromisus.
Kā otrs būtiskākais domstarpību jautājums ir par FM prognozētajiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem un līdz domes sēdei arī par to vēl tiks meklēti kompromisi.
Latvijas Pašvaldību savienība nepiekrīt Finanšu ministrijas 2011.gadā sagatavotajai pašvaldību NĪN ieņēmumu prognozei - 99,45 miljoni latu, jo pašvaldības konceptuāli nepiekrīt, ka 2011.gadā būs iespējams iekasēt vienu miljonu latu saistībā ar 3% NĪN likmi par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (paaugstinātā NĪN maksājums pārnests no 2010.gada uz 2011.gadu).
Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka ņemot vērā nodokļu maksātāju plašās iespējas apstrīdēt Lauku atbalsta dienesta faktisko rīcību par fakta konstatāciju - bija vai nebija konkrētā lauksaimniecībā izmantojamā zemes vienība apstrādāta, reālās iespējas iekasēt nodokļa papildlikmi ir apšaubāmas.
Prognozējot ieņēmumus no NĪN pašvaldību budžetā, ir jāņem vērā arī nodokļu maksātāju maksātspēja. Kā liecina Valsts kases dati, uz 2010.gada 15.novembri (ieskaitot) - galīgais termiņš, līdz kuram 2010.gada nodokļa maksājums bija jāveic - nodokļa maksātāju pašvaldībām nesamaksātā nodokļa apjoms bija 28,9 miljoni latu, kas ir 29% no šajā gadā pašvaldībās aprēķinātā NĪN.
Ņemot vērā, ka NĪN ieņēmumu bāzes prognoze - 90,35 miljoni latu - tiek izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā un līdz ar to ietekmē pašvaldības iemaksas lielumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vai dotācijas no fonda lielumu, 2011.gada valsts budžeta likumā nepieciešams noteikt, ka pašvaldībām, kurām no to darbības neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams iekasēt 2011.gada prognozē paredzēto nekustamā īpašuma nodokli, tiek kompensēta nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde, prasa pašvaldības.
Pašvaldības arī ierosina noteikt pārejas periodu, kura laikā nekustamā īpašuma īpašniekiem (vai tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem) tiek dota iespēja par simbolisku samaksu izslēgt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra dabā neeksistējošas būves, tādējādi - uzlabojot Kadastra informācijas sistēmas datu aktualitāti, noņemot lieku spriedzi sabiedrībā, kāda varētu rasties, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem saņemot maksāšanas paziņojumus par objektiem, kas ir kadastra informācijas sistēmā, bet dabā sen vairs nepastāv.
Tāpat pašvaldības joprojām rosina, ka Valsts zemes dienestam jānodrošina Valsts kadastra informācijas sistēmā visu palīgēku identifikācija kā "dzīvojamo ēku palīgēka" vai "nedzīvojamo ēku palīgēka" uz 2011.gada 1.janvāri.
Vienprātību valdība un pašvaldības ir panākušas gandrīz par visiem plānotajiem ministriju nākamā gada izdevumiem, un atšķirīgi viedokļi vēl saglabājas par Satiksmes ministrijas jomu un Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu profesionālajai izglītībai. Vienprātība nav arī par plānotajiem samazinājumiem pasažieru pārvadājumu dotācijām.
Kā norāda Latvijas Pašvaldību savienība, samazinot valsts finanšu atbalstu par 20% vietējiem maršrutiem, piemērojot PVN likmi 12% un ievērojot dīzeļdegvielas cenu pieaugumu, prognozējam, ka braukšanas maksa vietējos maršrutos pieaugs vidēji par 30% vai arī tiks slēgti 20%-30% maršrutu. Iespējamā finansējuma konsolidācija 2011.gadā sabiedriskajā transportā iespējama, tikai samazinot valsts finanšu atbalsta apjomu starppilsētu maršrutiem.
Atsevišķas nesaskaņas joprojām pusēm ir par plānotajiem pašvaldību aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām.
2011.gada valsts budžetā tiks paredzēts finansējums 60,69 miljonu latu apmērā sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem. Vienlaikus gan pašvaldības rosina 2011.gadā no valsts budžeta līdzfinansēt garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksas palielināt līdz 75% un dzīvokļa pabalsta izmaksas trūcīgām personām veikt 50% apmērā.
Valdība gan nepiekrīt šādas proporcijas palielināšanai un tā netiks mainīta.
Puses šodien arī nepanāca vienošanos par valdības virzīto 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju un dokumentā tas tiks norādīts kā pušu domstarpība. Pašvaldības uzskata, ka pēc iespējas jāveicina iekšzemes kopprodukta pieaugums, pelnīšanai jādod priekšroka salīdzinājumā ar taupīšanu, prioritāri jānodrošina straujāka ES fondu apguve, līdz 2013.gadam cenšoties iegūt visus no ES fondu izmantošanas radītos nodokļu ieņēmumus.
Tāpat pašvaldības uzskata, ka strukturālo (valsts pārvaldes) reformu jāveic uz citādiem principiem nekā līdz šim. Galvenais akcents liekams uz valsts funkciju minimizāciju, atstājot iedzīvotājiem pašas nepieciešamākās.
Plānveidīgi jāsamazina normatīvā regulējuma apjoms, tā radot priekšnosacījumus arī iestāžu un ierēdņu skaita racionālai samazināšanai, kā arī jāveic nodokļu sloga samazinājums, tādējādi radot uzņēmējdarbības attīstību veicinošu vidi, uzskata pašvaldības.