Piedāvātie ierobežojumi tirdzniecībā var radīt pārtikas un medicīnas preču trūkumu

© facebook.com

Iecerētie ierobežojumi, kas šonedēļ tiek diskutēti valdībā, paredz, ka tirdzniecības vietas, kas pārsniedz 1500 m2 platību, varētu darboties tikai darba dienās un tikai zaļajā režīmā, liedzot pieeju pārtikai un medikamentiem būtiskai daļai iedzīvotāju.  Šāds lēmums nozīmētu, ka līdz pat 50% no lielajiem pārtikas veikaliem būs slēgti brīvdienās un nebūs pieejami lielai sabiedrības daļai arī darba dienās, tādējādi radot pārtikas un medikamentu nepieejamību visā Latvijā, ziņo tirdzniecības tīkls "Maxima".

Lielam iedzīvotāju skaitam, dodoties uz mazajiem veikaliem, kur noliktavas un plauktu ietilpība nav piemērota šādam pircēju pieplūdumam, nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo pārtikas preču apjomu pircējiem mazajos veikalos.

Jaunie priekšlikumi radīs papildu riskus gan neaizsargātākajām sabiedrības grupām, gan vakcinētajiem iedzīvotājiem.
Šāda veida ierobežojumu ieviešana radīs būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos mazāka formāta veikalos, tādējādi pakļaujot lielākām riskam gan sevi, gan vakcinēto sabiedrības daļu. Turklāt tas palielinās kontaktēšanos, kuras samazināšana ir galvenais rīks saslimstības mazināšanai.


Visvairāk šāds regulējums ietekmēs tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem nelieli piemājas veikali bieži vien ir ērtākā vai pat vienīgā iespēja iegādāties ikdienā nepieciešamo. Atrodoties mazākās platībās ar lielu skaitu nevakcinētu cilvēku, arī vakcinēti iedzīvotāji tiks pakļauti papildus inficēšanās riskam. Tas var vēl vairāk pasliktināt saslimstības rādītājus un papildus noslogot jau tā kritiskā stāvoklī esošo veselības aprūpes nozari.

Iedzīvotāji būs spiesti biežāk izmantot sabiedrisko transportu, radot lielākus riskus.
Dodoties iepirkties nevis uz tuvāko veikalu, bet tur, kur būs atļauts iegādāties pārtiku un zāles, nevakcinēti iedzīvotāji biežāk sāks izmantot sabiedrisko transportu, kas ir viena no vietām, kur inficēšanas iespējas ir krietni lielākās. Ne velti attiecībā uz sabiedrisko transportu tika noteikti ierobežojumi transportlīdzekļa piepildījumam. Taču līdz ar piedāvāto ierobežojumu ieviešanu, jārēķinās ar sabiedriskā transporta papildu noslodzi un pasažieru drūzmēšanos.

Nekonsekventa pieeja radīs neizpratni un haosu - jāatgriežas pie risinājuma, kas bija spēkā pirms mājsēdes.
Turklāt nekonsekventa ierobežojumu pastiprināšana tirdzniecībā radīs kārtējo neizpratni kā nozarē, tā arī iedzīvotāju vidū. Pavisam nesen ilgstošu sarunu rezultātā tika panākts epidemioloģiski drošs risinājums, sadalot veikalus pirmās un otrās nepieciešamības grupās, attiecīgi nodrošinot tiem pieeju sarkanajā vai zaļajā režīmā. Šī kārtība pirms mājsēdes veiksmīgi darbojās un šobrīd ir skaidri saprotama visām iesaistītajām pusēm. Tikmēr piedāvāto izmaiņu ieviešana radīs jaunu sabiedrības neapmierinātības vilni, neizpratni un pat dusmas, kas ies pāri veikalu darbinieku galvām. Šāda situācija bija novērota Lietuvā un atkārtot kaimiņu kļūdas, vēl vairāk saasinot situāciju sabiedrībā, būtu nepārdomāts solis. Jo īpaši tāpēc, ka Lietuvā ierobežojumu pastiprināšana nav devusi vēlamo rezultātu, saslimstībai turpinot pieaugt.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais