Lauksaimnieku atbalsta pasākumiem papildus paredzēti 30 miljoni eiro
Zemkopības ministrijas (ZM) nākamā gada budžetā papildus 30 miljoni eiro paredzēti dažādiem valsts atbalsta pasākumiem lauksaimniekiem, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja ZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Šņore.
Tāpat 19,5 miljoni eiro paredzēti ciltsdarba atbalsta pasākumiem, četri miljoni eiro - mazo lauksaimnieku atbalstam, trīs miljoni eiro zinātniskajiem pētījumiem, bet 3,5 miljoni eiro - kredītprocentu dzēšanai zemes iegādes kredītiem.
Savukārt vēl 15 miljoni eiro ZM budžetā paredzēti valsts subsīdiju atbalstam lauksaimniekiem.
Tāpat Šņore informēja, ka ievērojami kapitālieguldījumi plānoti ZM īpašumā esošajās ēkās, piemēram, 13,8 miljonus eiro paredzēts ieguldīt ZM ēkā un koplietošanas informācijas tehnoloģiju sistēmās, 8,725 miljonus eiro Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēkās, 6,682 miljonus eiro Bulduru Dārzkopības vidusskolas ēkā, bet 5,612 miljonus eiro Malnavas koledžas ēkā.
Kopumā ZM nākamā gada budžets būs 770,318 miljoni eiro, liecina Saeimā iesniegtais valdības atbalstītais 2022.gada valsts budžeta likumprojekts.
No tiem 179,023 miljoni eiro paredzēti valsts pamatfunkciju īstenošanai, bet 591,295 miljoni eiro - Eiropas Savienības (ES) politiku un instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
ZM norādījusi desmit nākamā gada prioritātes. Starp tām ir ES un valsts finansējuma pieejamība un atbalsts nozaru uzņēmējiem, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna izstrāde un ieviešana.
Tāpat ministrija plāno veicināt augstu sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni, nodrošināt meža apsaimniekošanai priekšnoteikumus, kas palielinātu mežsaimniecības dzīvotspēju, meža kapitālvērtības pieaugumu un dotu ieguldījumu klimata politikas mērķu sasniegšanā, kā arī turpināt īstenot ES tiešos maksājumus un skolas apgādes programmas ar augļiem, dārzeņiem un pienu Latvijā.
Ministrija plāno veicināt vietējās izcelsmes pārtikas produktu lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos, nodrošināt zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību un zivsaimniecības konkurētspējas veicināšanu, sekmēt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, sekmēt vienotu informācijas sistēmas izveidi par lauksaimniecības zemi un pilnveidot nozares institūciju materiāltehnisko bāzi.
Ministrijas pārraudzībā esošo nozaru uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai plānoti 651,484 miljoni eiro
Pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma, pārtikas higiēnas un kvalitātes, dzīvnieku veselības, veterināro zāļu drošuma, dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanai ZM nākamajam gadam paredz izdevumus 23,846 miljonu eiro apmērā, cilvēkresursu un pētījumu attīstības veicināšanai ieplānots 33,971 miljons eiro, bet dabas resursu saglabāšanai - 46,303 miljoni eiro. Nozaru vadības un politikas plānošanai ierēķināti 14,714 miljoni eiro.
Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums ZM veido 55,257 miljonus eiro. No tiem 50 miljoni paredzēti ZM nozaru infrastruktūras pilnveidošanai, trīs miljoni eiro ierēķināti zemkopības nozares darba samaksas pieaugumam, bet vēl trīs miljoni paredzēti ministrijas padotībā esošo iestāžu darbinieku algu palielināšanai. 1,103 miljoni eiro tiks novirzīti valsts uzraudzības nodrošināšanai pārtikas un veterinārajā jomā.
Tāpat papildus līdzekļi 538 749 eiro apmērā atvēlēti notekūdeņu monitoringam Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai un kontrolei, 255 135 eiro - stipendiju apmēra celšanai, 233 428 eiro - paraugu skaita palielināšanai pārtikas laboratoriskās kontroles programmās, 218 219 eiro - zaļā publiskā iepirkuma pastiprinātai kontrolei, 122 900 eiro - valsts meliorācijas vispārējās inventarizācijai, bet 18 181 eiro - pedagogu darba samaksas celšanai.