Ar valdības plānotajiem budžeta konsolidācijas priekšlikumiem ir nemierā gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan lielo pilsētu mēri.
Valdība aizvadītajā nedēļas nogalē vienojās par veicamajiem nākamā gada valsts budžeta deficīta konsolidācijas pasākumiem – PVN pamatlikmes palielināšanu no 21 līdz 22%, samazinātās likmes paaugstināšanu no 10 uz 12%, pamatlikmes piemērošanu elektrībai, mājokļa nodokļa likmes dubultošanu, minimālās algas paaugstināšanu līdz 200 latiem, sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā saglabāšanu 2% apmērā, samazinātās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ar 5% biodegvielas piejaukumu atcelšanu.
Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vakar uzsāka gatavot Ministru kabineta un LPS domstarpību un vienošanās protokolu, kas ir jāpievieno valsts budžeta projektam, valdībai iesniedzot to parlamentā.
Lai gan sarunas ilga vairākas stundas, tās vakar vēl nenoslēdzās, un šis protokola projekts vēl tiks precizēts un skatīts pirmdien, 29. novembrī, paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē, kur piedalīsies arī LPS. Gan LPS priekšsēdētāja padomniece Olga Kokāne, gan Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace Neatkarīgajai atzina, ka vienošanās panākta tikai par daļu jautājumu, piemēram, par dotācijām nākamgad pašvaldību ceļiem, kas tiek saglabātas 2010. gada līmenī, par pašvaldību aizņēmumu apjomu 2011. gadam, par finanšu izlīdzināšanu.
Savukārt daļā jautājumu joprojām valda domstarpības. Finanšu ministrija prognozē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldībām 2011. gadā būs 590 miljoni latu, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi – 100 miljoni latu. LPS uzskata, ka šī prognoze ir par daudz optimistiska, un vēlas valsts garantijas abu nodokļu ieņēmumiem 100% apmērā. Valdība savukārt piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu garantiju tāpat kā šogad – 92% apmērā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis vakar jau Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda bažas par iedzīvotāju spēju nākamgad tikt galā ar maksājumiem. Jau šobrīd daļai iedzīvotāju tā ir liela problēma. Pēc viņa teiktā, uz 16. novembri iedzīvotāju parāds par nekustamā īpašuma nodokli bija 30 miljoni latu. "Ar domes lēmumu pašvaldība var pret parādnieku vērst nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu, pārdot viņa dzīvokli, bet nākamajā dienā šis cilvēks nāks uz pašvaldību un prasīs pajumti, kur dzīvot," deputātiem skaidroja A. Jaunsleinis. Tāpēc LPS uzskata, ka mājokļa nodokļa likmes dubultošana radīs papildu problēmas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībām.
Iespējamās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas vakar apsprieda arī Latvijas lielo pilsētu mēri. Viņuprāt, ņemot vērā šā gada pieredzi, kad netiek sasniegtas nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes, nākamajam gadam prognozi vajadzētu noteikt 70% apmērā. Tas sakristu ar reālo iekasējamību, jo jau šobrīd nekustamā īpašuma nodokļa parāds veidojas aptuveni 30% apmērā. Savukārt Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu izpildi 2010. gada desmit mēnešos liecina, ka NĪN ieņēmumu plāns, kas tiek iekļauts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, ir pārsniegts par 1,78 miljoniem latu.
Šoziem, pēc LPS priekšsēdētāja domām, pašvaldībām būs nepieciešamas lielākas summas dzīvokļu pabalstiem, jo, piemēram, malkas cena ir pieaugusi par 30%. Jau šobrīd jauno apkures sezonu pašvaldības uzsākušas ar 2,5 mēnešu maksājumu parādu. A. Jaunsleinis atzīmēja, ka pašvaldības patlaban maksā 80% dzīvokļa pabalsta, bet valsts līdzmaksājums ir 20%.
LPS vēlējās, lai šī proporcija būtu pretēja, Labklājības ministrija piekrita, ka valsts līdzmaksājums varētu būt 50%, bet valdība nevēlas neko mainīt.
Papildu izdevumus pašvaldībām radīs minimālās algas palielināšana, jo daļa pašvaldību darbinieku saņem minimālo algu. Apmēram miljonu latu papildu izdevumu pašvaldībām prasīs tām nodoto piecu profesionāli tehnisko skolu uzturēšana.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedri vienojās par kopēju nostāju – nepārņemt ģimeņu pabalstu izmaksāšanas procesu pašvaldību pārziņā, kā tas tiek plānots, bet būt gataviem sniegt valstij informāciju par trūcīgo iedzīvotāju skaitu.
Plānots, ka LPS ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) tiksies 1. decembrī, bet budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 7. decembrī.