Kā nemaksāt ne centa un kļūt par akcionāru biržā kotētā kompānijā?
Mārtiņa Kvēpa publiskajā telpā izplatītie paziņojumi, ka kompānija BDI veikusi samaksu par 42.5% Olmafarm piederošo Olainfarm akciju ir faktiski šaubīgas bankas izsniegta izziņa, ka BDI kontā, iespējams, atrodas naudas līdzekļi norēķiniem par akciju iegādi, vēsta pietiek.com.
Paziņojumi ap Olainfarm iespējamo iziešanu no biržas radījuši dažādu viedokļu cirkulēšanu medijos no dažādām pusēm, kārtējo reizi radot putru un haosu kompānijas mazāko akcionāru prātos. Bēdīgi slavenais un vairākkārt tiesātais advokāts Mārtiņš Kvēps (kuram ekvilibristiski veiklā kārtā joprojām ir advokāta licence) izplatījis arī savus viedokļus par notiekošo ap Olainfarm. Interesantā kārtā mediji šīs ziņas nopublicējuši gluži kā neapgāžamu patiesību, mantru vai mācītāja sprediķi bez objektīvas kritikas.
Pārsteidz advokāta divkosīgā pieeja publiskajos paziņojumos un nepamatotā augstprātība kratīt ar pirkstu un norādīt uz valsts institūciju kolektīvo mazspēju risināt jautājumus (kas Kvēpa kungam acīmredzami ir sasāpējuši pavisam privāti), kamēr pats šīs institūcijas turpina vazāt aiz deguna,
rakstīts pietiek.com.
Mārtiņš ar savu Olainfarm shēmotāju komandu - Kārli Krastiņu un Haraldu Velmeru (čehu investoru aizsegā) publiski uzstājas kā it kā 42.5% Olmafarm piederošo Olainfarm akciju turētāji. Turklāt kungi nebaidās publiski izplatīt vēstuli, ar kuras palīdzību, iespējams, tiek turpināts īstenot jau iepriekš iesākto krāpniecības shēmu. Šo dokumentu no kādas J&T bankas personas mēģina nodēvēt par samaksas apliecinājumu, lai pierādītu, ka Čehijas čaulas kompānija Black Duck Invest (BDI) ir veikusi apmaksu par augstāk minēto akciju iegādi.
Mārtiņa Kvēpa publiskajā telpā izplatītie paziņojumi, ka kompānija BDI veikusi samaksu par 42.5% Olmafarm piederošo Olainfarm akciju ir faktiski šaubīgas bankas izsniegta izziņa, ka BDI kontā, iespējams, atrodas naudas līdzekļi norēķiniem par akciju iegādi.
Tāpat M. Kvēps apgalvo, ka Latvijas institūcijas pārliecinājušās par naudas līdzekļu izcelsmi, neminot šīs institūcijas. Pat advokātam M. Kvēpam vajadzētu saprast un zināt, ka neviena Latvijas institūcija nav spējīga pārliecināties par izziņā norādīto ziņu īstumu, kur nu vēl pārliecināties par naudas līdzekļu izcelsmi Čehijā esošajā BDI kontā. Mārtiņš Kvēps apzināti maldina sabiedrību par notiekošo, vai arī viņa zināšanas ir tālu no reālās patiesības par to, kā tiek pārbaudīta naudas līdzekļu izcelsme. To arī pati šaubīgā banka šajā izziņā norāda, ka tās saturam īsti nevar ticēt un nevar uzticēties tajā norādītām ziņām.
Ja šo dokumentu lasa kāds, kurš saprot angļu valodā vairāk nekā hi, how are you? un kuram kaut nedaudz darbojas loģiskā domāšana, tad ir skaidrs, ka vēstulē nav pateikts gandrīz nekas un noteikti nav pateikts, ka līdzekļi ir pārskaitīti konkrēto akciju iegādei. Turklāt J&T bankas piebilde, ka tā neuzņemas nekādu atbildību par vēstules saturu un tā nav pārbaudījusi norādīto informāciju, vedina domāt, ka arī šī institūcija varētu būt iesaistīta shēmas īstenošanā.
Un te, lūk, arī rodas īsa pamācība korporatīvajā žonglēšanā ar visai vienkāršu formulu - ar bijušo kompānijas amatpersona palīdzību izshēmo līgumus par akciju pārdošanu, atrodi šaubīgu kaktu banku, kura piekrīt izsniegt apliecinājumu par samaksas veikšanu (bet patiesībā vēstules saturs ir pilnīga tukšruna), un pašpasludini sevi par akcionāru, nesamaksājot ne centu! Diez vai šāda rīcība ilgtermiņā nesīs blēžiem vēlamos augļus, taču uz brīdi noteikti izsitīs no sliedēm birokrātijas vilcienu un noraus rokas bremzi iesāktajam kursam.
Te gan atliek vien pasmaidīt par tām institūcijām, kas šādas bankas izziņas uzskata par samaksu apliecinošu dokumentu - paņemiet savu bankas konta izrakstu, piekraujiet veikalā pilnu grozu ar dārgiem produktiem un pie kases to paviciniet kasierei, skaļā balsī pasakot - samaksāts! Un tad gaidiet reakciju - vai saņemsiet uzlīmes par pirkumu vai nepatīkamus brīžus ar apsargu, rakta pietiek.com.