Valdības plāns būtiski palielināt nodokļu slogu bezalkoholisko dzērienu ražotājiem, paaugstinot akcīzes nodokli no 4 līdz 5,2 latiem par 100 litriem un pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 30%, ir pretrunā ar publiski deklarēto atbalstu uzņēmējdarbībai, ne vien to apzināti gremdējot, bet pašmāju dzērienu ražotājus nostādot daudz neizdevīgākā situācijā attiecībā pret kaimiņvalstu un Eiropas Savienības (ES) ražotājiem kopumā, uzskata Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA).
LBDUA aicina valdību ieklausīties industrijas pārstāvjos un nepieļaut minēto nodokļu paaugstināšanu, tā mazinot Latvijas ražotāju konkurētspēju un graujot vienu no valstī nozīmīgākajām un caurspīdīgākajām nozarēm.
Tāpat LBDUA atgādina, ka tās biedri kopumā nodrošina vairāk nekā 1000 darba vietu un valsts budžetā ik gadu veic nodokļu nomaksu aptuveni 40 miljonu latu apmērā.
"Dažādu nodokļu likmju piemērošana vienas industrijas dažādiem produktiem ir absurda - tā ir vērtējama kā diskriminējoša un konkurenci kropļojoša rīcība. Ja tiks īstenota valdības iecere, tas būs vērtējams kā precedents Latvijas un Eiropas praksē, un nozares ražotāji neizslēdz iespēju uzrunāt atbildīgās ES institūcijas saistībā ar iespējamo brīvu preču kustības ierobežošanu, kas aizliegta ar Kopienas dibināšanas līgumu," norāda LBDUA pārstāve Inese Lielpinka.
"Kā galvenais arguments akcīzes nodokļu paaugstināšanai bezalkoholiskajiem dzērieniem tiek minētas sabiedrības veselības problēmas, neskatoties uz faktu, ka akcīzes nodoklis patlaban tiek piemērots arī tiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas vispār nesatur cukuru, piemēram, dzeramajam ūdenim ar garšām un bezalkoholiskajam alum," norāda asociācijas pārstāve.
Pēc Lielpinkas teiktā, publiski izskanējušie argumenti par sabiedrības veselības problēmu sasaisti ar bezalkoholisko dzērienu patēriņu neiztur kritiku un ir vērtējami kā ciniski, ņemot vērā šī brīža situāciju valsts veselības aprūpē. "Pirmkārt, Latvijā ir viens no zemākajiem bezalkoholisko dzērienu patēriņiem Eiropā un pasaulē, otrkārt, Latvija ir viena no nedaudzajām ES valstīm, kurās vispār ir ieviests akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem - tāds nav ne Lietuvā, ne Igaunijā," skaidro LBDUA pārstāve.
Pēc LBDUA informācijas, pašlaik Latvijas akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,056 eiro jeb 0,039 lati litrā) ir ievērojami augstāks nekā citās valstīs. Somijā tas ir 0,045 eiro jeb 0,031 lats litrā, Beļģijā - 0,037 eiro jeb 0,026 lati litrā, Francijā - 0,0054 eiro jeb 0,0038 lati litrā. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Lielpinka norāda, ka arī plānotā PVN likmes paaugstināšana konkrētai pārtikas produktu kategorijai - bezalkoholiskajiem dzērieniem - līdz 30% nostādīs produktus diskriminējošā pozīcijā ne vien attiecībā pret pārējām pārtikas precēm, bet arī pret pārtikas industriju Eiropā kopumā, kur pārtikai ir piemērota samazināta PVN likme. Piemēram, Čehijā PVN likme pārtikas produktiem ir 5%, Nīderlandē - 6%, Austrijā - 10%.
LBDUA pārstāvji uzskata, ka nodokļu paaugstināšana veicinās būtisku ražošanas apjomu kritumu un paaugstinās bezdarba risku.
"Nav skaidrs, kādēļ jau atkal tieši pašmāju pārtikas produktu ražotājiem jāiznes viss "krīzes smagums"? Akcīzes nodokļa un PVN palielināšana bezalkoholisko dzērienu kategorijai ne vien neatbilstu demokrātisku valstu praksei, bet arī būtiski mazinātu nozares konkurētspēju, diskriminētu to attiecībā pret citiem pārtikas produktiem un kopumā veicinātu ievērojamu nozares apjomu kritumu. Pēc aptuvenām aplēsēm prognozējams, ka iecerētās akcīzes nodokļa un PVN korekcijas nozarei radīs papildu slogu aptuveni trīs miljonu latu apmērā," norāda AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.
"Patlaban iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā Latvijas valsts nebūs ieguvēja: līdz šim veiktās akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas nav devušas gaidīto valsts budžeta palielināšanas efektu. Savukārt industrijas pārstāvji kārtējo reizi būs spiesti pārskatīt komercdarbību un personāla struktūru. Ieguvēji nebūs arī patērētāji, uz kuriem gulsies papildu nodokļu slogs, kas viennozīmīgi mazinās iekšējo patēriņu un ekonomikas izaugsmi kopumā," akcentē uzņēmēja.
Veidojot nodokļu politiku, valstij ir jāņem vērā katra nodokļa specifika un tā ieviešanas mērķi. Nav pieļaujams, ka nodokļu sistēma tiek izmantota, lai nepārdomāti diskriminētu vienu no pārtikas nozarēm un ierobežotu tās konkurētspēju, uzskata LBDUA.
LBDUA arī atgādina, ka Latvijā līdz šim akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem paaugstinātas vairākkārt - 2000.gadā tika ieviests akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem, 2009.gadā tas tika dubultots, patlaban tā palielināšana tiek apspriesta 2011.gada Latvijas budžeta kontekstā, neņemot vērā faktu, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts un viena no piecām ES valstīm, kurā vispār tiek piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas biedri ir SIA "Cido grupa", AS "Gutta", SIA "Coca-Cola HBC Latvia", AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Tetra Pak".