Banku analītiķi: Nākamgad Latvijas eksporta kāpums var nebūt tik straujš

Šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada pirmajā pusē Latvijas eksports turpinās augt, tomēr kopumā nākamgad Latvijas eksporta kāpums, visticamāk, būtiski samazināsies un nākamgad nepārsniegs 10%, pavēstīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš informēja, ka Latvijas preču eksports turpina strauji augt, un šī gada augustā tas ir sasniedzis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 1,4 miljardus eiro mēnesī. Spēcīgais Latvijas preču eksporta pieaugums ir saistīts ar joprojām ļoti lielo preču pieprasījumu pasaulē, kā rezultātā aug gan ražošanas apjomi rūpniecībā, gan preču un izejvielu cenas.

Tomēr arī augustā importa pieaugums apsteidza eksportu, un salīdzinājumā ar 2020.gada augustu Latvijas preču imports palielinājās par 56,6%, sasniedzot 1,947 miljardus eiro. Tādējādi Latvijas tirdzniecības bilance šogad turpina pasliktināties, un tirdzniecības deficīts augustā pārsniedza 500 miljonus eiro. Tas ir vēsturiski otrs augstākais viena mēneša preču tirdzniecības bilances deficīts Latvijā, akcentēja "Citadeles" ekonomists.

Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš akcentēja, ka augustā preču eksports sasniedza jaunu rekordu - 1,446 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 32,3%. Viņaprāt, galvenais nopelns te ir cenu kāpumam, taču arī pievienotā eksportētā vērtība aug.

Strautiņš norādīja, ka reālās izmaiņas aptuveni var novērtēt, zinot, ka rūpniecības ražotāju cenu inflācija augustā sasniedza 20,4%. Reālā izteiksmē preču eksports gada laikā audzis apmēram par desmitdaļu. Sezonāli izlīdzinātajos datos eksports gada un mēneša laikā audzis attiecīgi par 28,3% un 4,5%. Šis indikators ir audzis četrus mēnešus pēc kārtas, kā arī 12 mēnešos no pēdējiem 16 mēnešiem.

Imports augustā traucas augšup vēl daudz straujāk, sasniedzot gandrīz divus miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 53%, informēja Strautiņš. Imports strauji, par 12,6%, pieaudzis arī pret jūliju, to galvenokārt noteica "airBaltic" lidmašīnu iegādes darījums.

Strautiņš pavēstīja, ka ievērojams importa pieaugums liecina par sparīgu ekonomikas attīstību, un tirdzniecības deficīts nerada bažas, ja vien tā finansēšanas avoti ir ilgtspējīgi. Importu šobrīd veicina atbalsts ekonomikai pandēmijas laikā, ko valsts vēl kādu laiku var atļauties. Privātā sektora kreditēšana joprojām drīzāk ir pārāk vāja, nevis pārāk stipra.

"Spraigā ārējās tirdzniecības attīstība nenoliedzami veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. Cenu kāpums un preču deficīts mudina investēt ražošanā. Šogad Latvijā ir spēcīga ārvalstu tiešo investīciju plūsma, pienāk ziņas par jauniem projektiem. Piemēram, Lietuvas kokapstrādes līderis "VMG Group" ved sarunas par 190 miljonus eiro vērtas skaidu plātņu rūpnīcas būvi Jēkabpilī," pauda Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka pēdējā pusgada laikā jau pierast redzēt ar diviem cipariem rakstāmu pieauguma tempu ārējā tirdzniecībā un augusts nebija izņēmums. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība augustā bija par 32,3% lielāka un preču importa vērtība par 56,3% iespaidīgāka nekā pirms gada.

Strauji kāpumi nozīmē arī jaunus rekordus, pauda Buceniece. Preču eksports augustā veidoja 1,45 miljardus eiro, bet preču imports - 1,95 miljardus eiro. Tik augstas virsotnes sasniegt nebūtu iespējams, bet iespaidīga cenu kāpuma - ražotāju cenas eksportētajai rūpniecības produkcijai augustā pieauga par 20%, bet importa cena jūlijā bija par 14% augstāka nekā pirms gada.

Importa pusē lauvas tiesu no kāpuma veidoja lidmašīnu iepirkums, skaidroja "Swedbank" ekonomiste. Cenu lēciens atbalstīja naftas produktu importa vērtības kāpumu. Būtiski pieauga arī koksnes un koka izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda imports.