Publiskajā sektorā strādājošajiem vakcinācija obligāta; nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos [papildināts]

© Oksana Džadana/F64

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, šodien nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Vienlaikus KVP sēdē nolemts arī turpmāk aicināt visiem, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, strādāt attālināti.

Arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, taču būtiski tiks samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms, preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi, sacīja ministre.

Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiski tiks samazināts interešu izglītības apjoms, kas nozīmē, ka skolēni varēs individuāli darboties interešu pulciņos tikai savas skolas telpās. Interešu izglītības nodarbības ārpus skolas telpās netiks organizētas.

Augstākās izglītības iestādes no 11.oktobra varēs atsākt mācības "zaļajā režīmā", kā tas jau bijis iepriekš nolemts.

Ministre pauda gandarījumu par panākto vienošanos, kā rezultātā skolēniem būs iespēja mācīties klātienē, ja vien situācija nekļūs vēl sliktāka. Tādā gadījumā varētu tikt lemts par izmaiņām ierobežojumos.

Visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19, šodien pēc Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka ministrijas strādā pie vadlīnijām, kā darba devējiem rīkoties saistībā ar darbinieku vakcinēšanos. Ja līdz šim pienākums vakcinēties tika noteikts mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tad tagad KVP lēma, ka obligāti jāvakcinējas būs arī publiskajā sektorā strādājošajiem - gan valsts, gan pašvaldību sektorā.

Tāpat tiks paplašinātas vakcinācijas prasības privātajā sektorā. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc KVP sēdes pauda, ka privātajiem darba devējiem ar gaidāmo Ministru kabineta lēmumu tiks uzdots obligāti izvērtēt pienākumu noteiktiem darbiniekiem vakcinēties, īpašu uzmanību vēršot uz personām, kuru darbība ir kritiski nepieciešama uzņēmuma darbības turpināšanai vai kuru darba pienākumi iekļauj tiešu kontaktu ar klientiem.

Ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju, naktī uz piektdienu žurnālistiem norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulis pastāstīja, ka saskaņā arī Krīzes vadības padomes (KVP) vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.

"Turpmāk kultūras pasākumi notiks tikai "zaļajā" režīmā, tos pastiprinot ar obligātām sejas maskām un ierobežotu apmeklētāju skaitu kultūras pasākumos, proti, tikai 60% no kapacitātes. Tas, protams, attieksies arī uz vakcinētām personām," uzsvēra ministrs.

Ministrs nenoliedza, ka nāksies iedarbināt atbalsta mehānismus tajās situācijās, kad pasākumos biļetes izpārdotas, pārsniedzot minēto 60% kapacitātes robežu.

"Protams, tiklīdz šis lēmums stāsies spēkā, būs jārīkojas šādā situācijā, kur zāles izpārdotas vairāk nekā 60% apmērā, un, lai cik sarežģīti, mums nāksies iedarbināt atbalsta mehānismus šādām situācijām," norādīja Puntulis.

Ministrs aicināja pret KVP lēmumu izturēties ar lielu atbildību un sapratni.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka arī vakcinētas personas var inficēties, taču mazākā mērā, tāpat kā arī šo cilvēku iespēja inficēt citus ir mazāka. Ņemot šo vērā, Pavļuts norādīja, ka tāpēc valdības lēmums paredz lielākus ierobežojumus arī tiem pakalpojumiem, kas pieejami tikai tā saucamajā "zaļajā režīmā". Proti, pēc viņa sacītā, šobrīd kultūras pasākumi, kas bija "zaļajā režīmā" vairāk atgādinās līdzšinējos "dzeltenā režīma" pasākumus, kur ir, piemēram, noteiktas sēdvietas un tiek lietotas sejas aizsargmaskas.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka, visticamāk, veidosies darbinieku kategorijas, uz kurām neattieksies pienākums vakcinēties, taču tās arī nevarēs strādāt attālināti, piemēram, noliktavu darbinieki. Šiem cilvēkiem, pēc Pavļuta paustā, pārejas periodā varētu tikt pieņemts arī negatīvs Covid-19 tests.

Ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 ierobežojumu kontrole notiks plašākā mērogā, procesā iesaistot dažādas kontrolējošās iestādes, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš nenoliedza, ka Krīzes vadības padomes sēdē daudz tika runāts par kontroles pasākumiem pēc jauno ierobežojumu ieviešanas. Valdības sēdē piedalījies arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kurš apliecinājis, ka kontroles pasākumi tiks veikti ne tikai ar zibakcijām, bet arī citos veidos un iesaistot plašākas kontrolējošās iestādes.

Ārkārtējās situācijas laikā tikšot mobilizētas ne tikai pašvaldības policija, bet arī citas iestādes, tostarp, arī Veselības ministrijas iestādes.

Premjers arī norādīja, ka kontrolējošie pasākumi "ir ļoti no svara" un ir jāseko tūlītējiem sodiem tām personām, kuras pārkāpj noteikumus.

Jau ziņots, ka Krīzes vadības padome naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Lai šie lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais