Ozolniekos parādniekiem piedraud atslēgt apkuri un ūdeni, Liepājā mājas tiek atstātas bez siltuma, bet Rīgā sola atslēgt un arī atslēdz ūdens padevi – tā komunālo pakalpojumu sniedzēji mēģina ietekmēt nemaksātājus.
Pirmdien uzņēmums Rīgas ūdens (RŪ) atvienoja ūdensapgādi ēkai Rīgā, Tērbatas ielā 50 nenomaksāto rēķinu dēļ.
Pagaidām brīdina
RŪ pirms tam brīdinājis arī citus nemaksātājus, no kuriem viens ir SIA Rīgas centra namu pārvalde. Pēc atgādinājuma atslēgt ūdeni trešdaļa parāda ir samaksāta un par atlikušo daļu noslēgts parāda atmaksas grafiks. Savukārt Ozolniekos parādnieki tiek sabiedēti ar solījumiem atslēgt ūdeni un apkuri. SIA Ozolnieku KSDU valdes priekšsēdētājs Aldis Kluburs Neatkarīgajai apliecina, ka tehniski to var izdarīt, kaut arī viegli nav. Pagaidām gan tāda vajadzība nav bijusi un skarbie draudi teikti ar mērķi "pamodināt parādniekus". "Veikalā nevar nemaksāt, bet mēs avansā dodam ilgi un dikti. Ar ko atšķiras komunālie pakalpojumi? Ne ar ko!" saka A. Kluburs, bet nevēlas iztirzāt, kādā veidā iespējams nogriezt apkuri nemaksātājiem, godprātīgos maksātājus atstājot sveikā.
Ozolniekos vidējais rēķinu iekasēšanas termiņš ir 65 dienas, ko A. Kluburs raksturo ar vārdiem "nav tik traki".
Latvijā situācija ir smagāka: vidējā parāda summa uz vienu siltumenerģijas lietotāju atbilst triju līdz sešu mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam, bet mazajās pašvaldībās – pat piecu līdz astoņu mēnešu maksājuma kavējumam.
Atstāj bez apkures
Toties Liepājā parādniekiem žēlastība izrādīta netiek. Tur bez apkures palikušas astoņas daudzdzīvokļu mājas, kuru parādi krājušies kopš pagājušās apkures sezonas, Neatkarīgā noskaidroja SIA Liepājas enerģija. Līdzīga situācija bija Rīgā ar a/s Māju serviss KSA apsaimniekotajām 32 ēkām. Šī krīze nu atrisināta, kaut arī iedzīvotājiem ir daudz neatbildētu jautājumu iepriekšējam apsaimniekotājam. Rīdziniece Vineta Kleine, kas dzīvo vienā no Māju serviss KSA vēl nesen apsaimniekotajām ēkām, ir neizpratnē, ka šī akciju sabiedrība pēdējo maksājumu par apkuri veikusi februārī, kaut arī iedzīvotāji maksājuši visu apkures sezonu. Tagad pieprasīta priekšapmaksa par oktobri, bet jau novembrī iedzīvotāji nolēmuši mainīt apsaimniekotāju, jo atstāti bez apkures un siltā ūdens 9000 latu parāda dēļ. Par siltumenerģiju maksātā nauda esot izlietota citu parādu apmaksai – šādu skaidrojumu V. Kleine saņēmusi no a/s Māju serviss KSA pārstāvja. Viņa uzskata – apsaimniekotāja maiņa ir īslaicīgs risinājums, jo maksātāji tik un tā paliks ķīlnieku lomā, kamēr parādnieku problēmu neatrisinās likumdošanas līmenī.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis septiņas oficiālas sūdzības un gandrīz 50 e-pasta vēstules no iedzīvotājiem, kas sūdzējušies, ka citu namu iemītnieku parādu dēļ viņu mājokļiem nav pieslēgts siltums.
Ko izlems valdība?
Šonedēļ atbildīgajām ministrijām vajadzētu iesniegt izvērtējumu iespējamiem grozījumiem Civilprocesā, saskaņā ar kuriem komunālo pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar kreditētājiem būtu priekšroka, sadalot parādnieka īpašuma izsolē iegūtos līdzekļus. Valdībā par šo jautājumu lēma 9. novembrī. Namu pārvaldes un citi pakalpojumu sniedzēji vēlas saņemt 10%no kopējā parāda apjoma, jo pašlaik lielākoties tikai banku intereses ir atzītas par prioritārām un pārējie kreditori neatgūst gandrīz neko, kad parādnieka mantu izsola. Ekonomikas ministrija (EM) šādu priekšlikumu nepiedāvā pirmoreiz.
Pašlaik EM iesaka dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumu fondu siltumenerģijas pakalpojumu segšanai. Kā zināms, Saeima nav pieņēmusi ierosinājumu dot tiesības pārvaldniekam izlietot dzīvokļu īpašnieku veiktos uzkrājumus mājas kopējo parādu apmaksai.