Ārvalstu investori joprojām izceļ Latvijas nodokļu sistēmas neprognozējamību kā vienu no galvenajiem šķēršļiem Latvijas investīciju vides uzlabošanā, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā attiecībā uz nodokļu politiku un administrēšanu.
Arī atskatoties uz 2020.gadu, investoru vairums pauda, ka, viņuprāt, nodokļu sistēmas kvalitātē nav vērojami uzlabojumi. Ārvalstu investori jau ilgstoši ir uzsvēruši nenoteiktību kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas kavē Latvijas investīciju vides attīstību.
Investori uzskata, ka lielu lomu šīs nenoteiktības veicināšanā spēlē Latvijas nodokļu sistēmas neparedzamība. Lai mazinātu šī faktora negatīvo ietekmi, FICIL uzskata, ka ir nepieciešams veidot izvērstu nodokļu stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kurā tiek skaidri definēti sasniedzamie mērķi, skaidrojot to kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi uz komercdarbības vides attīstību, un darbības to sasniegšanai.
Tāpat tika izcelts arī ēnu ekonomikas kāpums. Jaunākā pētījuma rezultāti par šo tēmu rāda, ka 2020.gadā ēnu ekonomika sasniedza 25,5% no Latvijas IKP, kas ir augstākais rādītājs kopš 2011.gada.
Vēloties veicināt Latvijas kā investoriem draudzīgas un uzņēmējdarbībai pievilcīgas valsts reputāciju, FICIL uzsver nepieciešamību pēc ilgtermiņa pieejas nodokļu politikas plānošanā. Ņemot vērā, ka uzņēmumi veic investīciju plānošanu, raugoties vairākus gadus tālā nākotnē, tiem svarīga ir spēja paļauties uz vienotu nodokļu sistēmas stratēģiju un paredzēt iespējamas nodokļu izmaiņas konkrētajā plānošanas periodā.
Ilgāka termiņa stratēģija ne tikai sniegtu uzņēmumiem priekšstatu par potenciālām izmaiņām, bet arī uzlabotu publiskā sektora komunikāciju ar sabiedrību, pamatojot un skaidrojot nepieciešamās izmaiņas.
FICIL ieskatā savlaicīga sabiedrības un uzņēmumu iesaiste nodokļu iniciatīvu apspriešanā veicinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides caurskatāmību un paredzamību. Šajā kontekstā FICIL uzskata, ka par nodokļu izmaiņu iniciatīvām, kas skar nodokļu maksātājus, būtu jāuzzina vismaz 18 mēnešus pirms izmaiņas stājas spēkā. Tikai pēc nodoma apspriešanas un tā apstiprinājuma, būtu veidojams tiesību akta redakcijas teksts.
FICIL uzskata, ka arī valsts budžeta plānošanas laikā mainītie nodokļi joprojām ir nodokļu izmaiņas, kas atstāj ietekmi uz uzņēmumu spēju paredzēt savu budžetu un gaidāmos nodokļu maksājumus.
"Nepieciešams apzināties valsts budžeta plānošanas laika periodu un to, ka jebkādas nodokļu izmaiņas šajā periodā faktiski nozīmē uzņēmumu vajadzību pārplānot savu nākamā gada budžetu. Tādējādi nodokļu tiesību aktiem un to papildinājumiem vai izmaiņām galīgajā redakcijā būtu jābūt pieejamiem nodokļu maksātājiem vismaz astoņus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad notiek labvēlīgāku normu ieviešana," uzskata FICIL.
Tāpat jāapzinās arī globālo tendenču ietekme uz Latvijas ekonomiku un nodokļu sistēmu. Pārdomāta ilgtermiņa stratēģija ļautu Latvijai rīkoties proaktīvi, lai izmaiņas Eiropas un pasaules ekonomikā radītu nevis lieku administratīvu un finanšu slogu, bet gan nostādītu Latviju labākā pozīcijā salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm.
FICIL uzskata, ka Latvijas valstij ir jāveido proaktīvs viedoklis un savlaicīgi jāinformē par savu nostāja attiecībā uz ārējo faktoru ietekmi uz valsts nodokļu sistēmu. Tai pašā laikā šim viedoklim ir jāsaskan ar iepriekš pieņemtiem plānošanas dokumentiem, lai nodrošinātu, ka komercdarbības vide Latvijā ir paredzama un ilgtermiņa investīcijas veicinoša.
"Ieviešot nacionālajā regulējumā, piemēram, ES direktīvu prasības, ir jāsaprot, kāds ir direktīvas patiesais gala mērķis, lai pārliecinātos, ka uzņēmumiem netiek radīts nevajadzīgs administratīvais slogs un Latvija izmanto savas tiesības ieviest speciālas normas, lai nodrošinātu elastīgāku un attīstību veicinošu komercdarbības vidi," uzskata FICIL.
Ārvalstu investori rosina noteikt vienu vienotu nodokļu režīmu visiem īslaicīga maza apmēra pakalpojuma sniedzējiem, kas veic darbu paši ar savām spējām. Tāpat investori iesaka paplašināt esošo vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīmu, lai iesaistītu nodokļu maksāšanā tādus nodokļa maksātājus kā aukles, frizieri, fotogrāfi, apkopēji, dizaineri un citi.
FICIL norāda, ka patlaban vairāki mazu pakalpojumu sniedzēji atrodas pelēkajā zonā, jo, piemēram, par īslaicīgiem gadījuma darbiem netiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Investori vienkāršotajam nodokļu maksāšanas režīmam iesaka piemērot zemu likmi, piemēram 10%, neatskaitot saimnieciskās darbības izdevumus. Klienti šo atlīdzību iemaksātu bankas kontā, taču kopējais atlīdzības apmērs, kas pakļauts šādam režīmam, nedrīkstētu gadā pārsniegt 40 000 eiro.
FICIL arī rosina pārskatīt neapliekamā minimuma apmēru un tā piemērošanu. Investoru ieskatā nepieciešams noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.
Ārvalstu investori rosina vienkāršot aprēķināšanas sistēmu IIN, sociālajām iemaksām un solidaritātes nodoklim, kas būtu jāapvieno ar IIN. FICIL ieskatā, būtu jānosaka nemainīgs neapliekamais minimums atkarībā no gada ienākumiem.
Tāpat rosināts padarīt attaisnoto izdevumu piemērošanas kārtību vienkāršāku, nosakot vienādu limitu visām izmaksām ik gadu, piemēram, 10-29% no gada bruto apliekamā ienākuma katrai personai attiecībā uz visām izdevumu kategorijām.
Investori norāda, ka, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatos, ārvalstu uzņēmumu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā nav tiesīgas samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo ienākumu bāzi par saimnieciskās darbības izmaksām, kas saistītas ar pakalpojumiem, kā arī procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Tādējādi tām rodas papildu nodokļu slogs.
Tādēļ FICIL rosina papildināt UIN regulējumu, nosakot, ka, lai noteiktu pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, nepieciešams filiāli izdalīt no pārējā uzņēmuma kā hipotētisku neatkarīgu uzņēmumu, kas ar pārējo uzņēmumu ir saistīta persona, un piemērot transfertcenu principus atbilstoši OECD vadlīniju piedāvātajām metodēm un rīkiem.
Investoru ieskatā, ir nepieciešams ieviest tādu patstāvīgo pārstāvniecību regulējumu, kas novērš nerezidentu diskriminēšanu saimnieciskās darbības izdevumu noteikšanā salīdzinājumā ar uzņēmējiem, kas šeit darbojas kā atsevišķas juridiskas vienības.