Aktivizējušies investori no Austrumiem; lielāka interese par ražošanas sektoru

Pēdējā gada laikā par investīcijām Latvijā lielāku interesi izrādījuši uzņēmēji no Austrumiem, turklāt atšķirībā no "treknajiem gadiem" palielinājusies arī riska kapitāla investoru aktivitāte.

Tā biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par investīciju vidi Latvijā pauda zvērināts advokāts Lauris Liepa un Krievijas saplākšņa ražotāja "Sveza" pārstāvja Latvijā, zvērinātu advokātu biroja "Raidla, Lejiņš & Norcous" partneris Guntars Zīle.

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols akcentēja, ka pēdējo gadu laikā pieaugušas investīcijas ražošanas sektorā, tomēr vadošās pozīcijas investīciju apjomā saglabā Eiropas Savienības valstis.

Liepa klāsta, ka pēc 2008.gada nogales Latvijas biznesa vidē parādījusies tālredzīga, stratēģiska interese, kas galvenokārt nākusi no Krievijas investoriem, kuri šogad esot īpaši aktivizējušies.

"Tam ir politisks pamats, ir skaidrs, ka Latvijas negatīvā attieksme, kāda ir bijusi pret Krieviju, varētu mainīties, ko parāda arī vēlēšanu rezultāti. Krievijas un Baltkrievijas investorus varētu interesēt jomas, kas saistītas ar tranzītu," skaidro Liepa.

Arī Zīle norāda, ka Austrumu interese par investīcijām Latvijā esot "lielāka, nekā tā mēdza būt". Riska kapitāla investoriem krīzes laikā esot akumulēts liels līdzekļu apjoms, ko varot ieguldīt un apgūt.

"Šo investoru plānos ir nodoms ieguldīt, taču tiek meklēti labi uzņēmumi, kuros būtu vērts investēt, jo galvenā interese ir nopelnīt. Investori vēlas uzņēmumus nopirkt, attīstīt un vēlāk, likumsakarīgi, tos pārdot," klāsta Zīle.

Savukārt Ozols stāsta, ka lielākie pabeigto investīciju projekti nāk no Eiropas Savienības un Latvijas tiešajiem kaimiņiem - Skandināvijas valstīm. Tāpat aktivizējušies tieši ražošanas jomas investori.

"Tas bija izņēmums, ja "treknajos gados" kāds uzņēmums izlēma Latvijā būvēt rūpnīcu, jo to izdarīt bija daudz dārgāk nekā Vācijā. Taču patlaban pie šīs it kā negatīvās statistikas ražošanas jomā šogad notiek vieni no lielākajiem investīciju projektiem - "Bau-How" Ventspilī, kurš būvē Latvijai nozīmīgu rūpnīcu, kas zem jumta ražos gatavas mājas, investējot apmēram 60 miljonus eiro (42 miljonus latu)," atzīmē Ozols.

Vienlaikus viņš arī norāda, ka arī pakalpojumu jomā, kas veido 80% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ir iespējams spēcīgs eksports.

"Tas nav tikai tūrisms, bet arī tranzīts un loģistika, informācijas tehnoloģiju un banku pakalpojumi un lielu kompāniju servisa centri. Šogad, pateicoties LIAA, par labu darbības sākšanai Rīgā nolēma liels ASV uzņēmums ar vairāku miljardu apgrozījumu, radot vairāk nekā 100 darbavietas, taču sīkākas detaļas atklāt nevaram," pauž Ozols.

Visu diskusiju lasiet biznesa portālā "Nozare.lv'' sadaļā ''Viedokļi, intervijas''.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.