Pirms valdības lēmuma pārņemt Parex banku Latvijas Banka jau bija sākusi tās glābšanu, piešķirot 170 miljonu latu aizdevumu. Tomēr, neskatoties uz to, no Parex bankas turpināja aizplūst nauda, un banka cieta arvien lielākus zaudējumus.
Naudas aizplūšanu valdība neierobežoja arī tad, kad naudu Parex bankā sāka pumpēt Valsts kase, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā Valsts kontroles (VK) ziņojuma versija. Pirmo reizi atklātībā VK ziņojuma versija izskanēja svētdienas vakarā.
Vēl pirms valdība bija nolēmusi pārņemt Parex banku, ticis parakstīts ieguldījumu līgums starp valsti un abiem akcionāriem – Viktoru Krasovicki un Valēriju Karginu –, un, pirms toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris devis pirmo rīkojumu Valsts kasei pārskaitīt naudu šai bankai, Parex banka jau bija saņēmusi teju 200 miljonu latu no valsts, respektīvi, no Latvijas Bankas. 31. oktobrī, tas ir tobrīd, kad Parex bankas likviditāte līdzinājās nullei un kad Latvijas Patstāvīgo darba grupa iespējamās finanšu krīzes vadības jautājumos informēja Ministru prezidentu, ka Parex jāglābj, pārņemot to par vienu latu, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atklāja, ka viņa vadītā iestāde Parex bankai jau ir piešķīrusi aizdevumu likviditātes atbalstam 170 miljonu latu apmērā un pēc nedēļas plāno piešķirt vēl 220 miljonus latu, liecina VK revīzijas materiāli.
Valsts ieplūdināja Parex bankā vēl aptuveni 674 miljonus latu kā termiņnoguldījumus. Pēc VK datiem, neviens no šiem noguldījumiem netika atmaksāts noteiktā termiņā un visu noguldījumu termiņi tika pagarināti. No 12. novembra līdz 1. decembrim Valsts kase veica trīs termiņnoguldījumus Parex bankā par 145 miljoniem latu un 9 miljoniem eiro, bet šajā laikā no bankas brīvi aizplūda 182 miljoni latu.
Neuzliek ierobežojumus
No pērnā gada 7. novembra, kad Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija prasīja valdībai pieņemt lēmumu par saistību izpildes ierobežošanu Parex bankā līdz brīdim, kad tas tika izdarīts, tas ir, 1. decembrim, pagāja 24 dienas. Šajā laikā, pēc VK atzinuma, no Parex bankas aizplūda 537,8 miljoni latu. Kopumā no 1. septembra līdz 1. decembrim no Parex bankas tika izņemts vairāk nekā viens miljards latu. VK materiāli liecina, ka jautājums par ierobežojumu noteikšanu šo 24 dienu laikā tika izvirzīts trīs reizes, un tikai pēc tam valdība uzlika ierobežojumus debeta operācijām. Toreizējās Ivara Godmaņa valdības finanšu ministrs A. Slakteris atcerējās, ka valdības sēdē tika runāts par šādu nepieciešamību, bet Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs uzstājis, ka nekādā gadījumā to nedrīkst darīt.
"Ierobežojumu uzlikšana tobrīd jau valstij piederošai bankai būtu nepareiza. Pamatotu iemeslu dēļ tā nemēdz rīkoties – jo kāpēc gan valsts bankā ieiet? Lai nodrošinātu tās darbību un atjaunotu uzticību, nevis banku apstādinātu un uzticību grautu," Neatkarīgajai savu toreizējo nostāju vakar skaidroja I. Rimšēvičs.
Nosacījumi mainās
8. novembra sēdē apstiprinātais ieguldījuma līgums starp valsti un Parex akcionāriem atšķiras no 4. novembra sēdē lemtā. "Ieguldījuma līguma projektā tika iekļauti noteikumi, kas paredzēja atšķirīgus noteikumus par labu akcionāriem, kas nebija paredzēti valdības mandātā. Ieguldījuma līgumā valsts piekāpās akcionāriem, samazinot valstij paredzēto nodrošinājumu un akcionāru atbildību," secināja VK.
No līguma bija pazuduši V. Karginam un V. Krasovickim nelabvēlīgi punkti – līgums vairs neprasīja šiem akcionāriem visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā un neprasīja arī ieguldīt citu viņiem tieši vai netieši piederošu mantu. Abiem bijušajiem īpašniekiem ir jāiegulda tikai pa 14 miljoniem latu katram, bet reizē viņiem ļāva saglabāt savus tiešos un netiešos noguldījumus un saņemt paaugstinātu procentu likmju ienākumus. Pēc VK aplēsēm, tas viņiem ik mēnesi dod aptuveni 380 000 latu.
Ieķīlā valsts galvojumus
Tajā pašā laikā valsts ir vienojusies ar Parex banku par komercķīlu, nepārliecinoties par tās vērtību. Parex banka par labu valstij ir ieķīlājusi gan valsts galvotus kredītus, gan arī šaubīgus kredītus, un, ja Parex banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, tā nespēs atgūt no šīm ķīlām savus ieguldījumus.
VK revīzijā konstatējusi, ka Parex banka par labu valstij ieķīlājusi, piemēram, Daugavpils domes kredītu, Daugavpils Izglītības pārvaldes kredītu, Rīgas satiksmes, Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma, Kuldīgas komunālo pakalpojumu, Latvijas pasta, Latvijas dzelzceļa, Latvijas Olimpiskās komitejas valsts galvotus kredītus. Tāpat Parex banka par labu valstij ieķīlājusi arī tādus fizisku personu kredītus, kuriem nav pietiekamu ienākumu, lai pildītu kredītlīgumos noteiktās saistības.
Pēc VK domām, atbalsta sniegšana Parex bankai valstij ir radījusi vēl arī citas nepatīkamas sekas: uz nenosakāmu termiņu no apgrozības ir izņemti vismaz 673,92 miljoni latu, un valsts ir uzņēmusies risku, ka tie netiks atgūti, tika emitētas valsts parādzīmes, kas radīja 6,23 miljonu latu zaudējumus, tika organizēta aizņemšanās no starptautiskiem aizdevējiem par 409 miljoniem latu, uzņemoties 31,86 miljonu latu lielus procentu maksājumus. Pēc Neatkarīgās aptaujāto ekspertu domām, aizdevums būtu bijis jālūdz arī tad, ja nebūtu nedienu ar Parex banku, bet to varēja darīt pārdomātāk, un tam nebūtu bijis jābūt tik lielam. Arī Valsts kontrolei ir līdzīgs secinājums: "Ņemot vērā Parex bankas un citus apstākļus, 2008. gada otrajā pusgadā tika lemts par būtiskiem samazinājumiem valsts budžeta izdevumu daļā, kā arī tika uzsāktas sarunas par starptautiskā aizdevuma piešķiršanu.