Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju vēlētos, lai Latvijā pēc iespējas ātrāk tiktu ieviests eiro, taču 43% pauduši noraidošu attieksmi pret iespējami drīzāku Latvijas pievienošanos eirozonai, noskaidrots sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.
Piektdaļai jeb 21% Latvijas iedzīvotāju nav viedokļa, vai Latvijā pēc iespējās ātrāk būtu jāievieš eiro.
Salīdzinājumā pa dzimumiem vīrieši ir daudz pozitīvāk noskaņoti attiecībā uz eiro nekā sievietes. Pozitīvu atbildi uz jautājumu "vai vēlaties, lai arī Latvijā eiro tiktu ieviests pēc iespējas ātrāk", snieguši 45,1% vīriešu iepretim tikai 27,2% sieviešu.
Kopumā visnegatīvāk pret eiro ieviešanu ir noskaņoti iedzīvotāji ar pamatizglītību, no kuriem 67% atzinuši, ka nevēlas, lai Latviju tiktu ieviest eiro. Arī 52% skolēnu un studentu snieguši līdzīgu atbildi.
Skatoties pēc aptaujāto pamatnodarbošanās, visaugstākais nolieguma rādītājs ir individuālā darba veicējiem un privātuzņēmējiem (47%), bet vislielākais atbalsts potenciālai eiro ieviešanai ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītājiem, no kuriem 46% vēlētos, lai eiro tiktu ieviests Latvijā pēc iespējas ātrāk. Arī 49% zemnieku vēlējušies kā Latvijas valūtu redzēt eiro.
Salīdzinot pa reģioniem, vispozitīvāk pret eiro noskaņoti ir vidzemnieki, bet negatīvāk - latgalieši. 41,5% Vidzemes iedzīvotāju gribētu pēc iespējas drīzāk savā maciņā latu vietā redzēt eiro, bet Latgalē šādu iedzīvotāju ir tikai 31,3%, turklāt vēl 50,1% latgaliešu atzinuši, ka nevēlas, lai Latvijā drīzumā tiktu ieviests eiro.
Aptauja veikta kredītkompānijas "Ferratum Latvia" rīkotās kampaņas "Attieksme pret naudu" laikā, un tajā SKDS aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus.
"Attieksme pret naudu" ir pētījums, kura mērķis ir noskaidrot cilvēku attieksmi pret naudu dažādās negaidītās ikdienas situācijās.