Cilvēku aktivitāti mājokļu tirgū bremzē neziņa par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norāda "Nordea bankas" Klientu apkalpošanas tīkla direktore, valdes locekle Jana Strogonova.
"Īstenībā mēs jūtam, ka tas ir bubulis, no kā cilvēki šobrīd baidās. Visu vasaru bija laba tendence pieaugt interesei par mājokļu kredītiem. Kad sāka cilāt šo jautājumu vasaras beigās, tad cilvēki piebremzēja. Tie gaidīja vēlēšanas, un jūtam, ka īpašuma nodoklis cilvēkus dara uzmanīgus," akcentē bankas pārstāve. "Cilvēkus visvairāk biedē neziņa par to, cik liels būs maksājums. Var prognozēt kredīta maksājumu, bet nezinām, kādi būs nodokļi. Ceru, ka gala lēmumi tiks pieņemti līdz gada beigām, jo tad cilvēki, kas šaubījās, pieņems lēmumus."
Privātpersonu mājokļu kredītiem patlaban ir stabila tendence un "Nordea banka" joprojām izsniedz vidēji 100 hipotekāros kredītus mēnesī. Šī tendence ir stabila visu gadu kopš pavasara, kad tirgus "sakustējās".
Populāri ir dzīvokļi jaunos projektos, kas patlaban ir lēti, pērk dzīvokļus arī padomju laika sērijveida mājās, atsākusies arī māju iegāde.
"Kopumā tendence tāda, ka cilvēki izvērtē savas iespējas. Agrāk gribēja lielas mājas, dzīvokļus un aizņēmās "līdz lūpai", bet šobrīd izvēlas samērīgas, mazākas platības. Cilvēki arī vairāk domā par to, lai paliktu pāri lielāka naudas summa pēc kredīta samaksas," stāsta Strogonova. "Vidēji tie ir jauni cilvēki līdz 30 gadiem, kuriem ir normālas darba vietas, ir iekrājuši vai aizņēmušies no vecākiem un pērk pirmo mazo dzīvokli. Ja pērk vienas istabas dzīvokli, tad šodien tik lielas summas nemaz nevajag pirmajai iemaksai. Redzam dažādus cilvēkus - no uzņēmumu vadītājiem līdz pat normāliem strādniekiem, piemēram, nesen redzēju kredītu atkritumu auto šoferim, kurš gan pirka dzīvokli citā pilsētā par 15 000. Cilvēkam savu māju gribas vienmēr. Turklāt mēs parēķinājām, ka šobrīd izdevīgāk maksāt kredīta maksājumus, nevis īrēt."
Viņa norāda, ka tirgū kopumā lielākā daļa darījumu notiek skaidrā naudā. Sērijveida dzīvokļu segmentā 60%-70% no darījumiem notiek skaidrā naudā, jaunos projektos tie ir 50%-60%, un šos darījumus veic Latvijas rezidenti.
Kā stāsta Strogonova, mājokļu cenu kritums ir beidzies, cenas ir stabilizējušās. Nākamgad ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, ko bankas darīs ar pārņemtajiem īpašumiem, jo pārņemto dzīvokļu ir vairāki simti, vismaz 500 pa visām bankām kopumā. "Domāju, ka bankas būs nozīmīgs spēlētājs šajā segmentā un būs svarīgi, par kādām cenām tās piedāvās īpašumus, bet cenas būs atkarīgas no tā, cik ātri bankas gribēs tikt vaļā no īpašumiem."