Interese par iespēju aizņemties naudu mājokļa iegādei ir palielinājusies, un arī bankas kļuvušas mazliet dāsnākas, lai gan izsniegto hipotekāro kredītu apjoms šobrīd, protams, nesasniedz trekno gadu līmeni.Interese par iespēju aizņemties naudu mājokļa iegādei ir palielinājusies, un arī bankas kļuvušas mazliet dāsnākas, lai gan izsniegto hipotekāro kredītu apjoms šobrīd, protams, nesasniedz trekno gadu līmeni.
Tajā pašā laikā joprojām lielākās problēmas ar izsniegto kredītu atmaksu ir nekustamo īpašumu jomā, tajā skaitā ar mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem un ar aizdevumiem uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu.
SEB banka ik mēnesi izsniedz aptuveni 50 līdz 60 hipotekāros kredītus, un šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, par 34% pieaudzis to privātpersonu skaits, kas jau saņēmušas SEB bankas finansējumu mājokļa kredītam. Nordea banka pēdējā pusgada laikā katru mēnesi izsniegusi hipotekāros kredītus vidēji 100 jauniem klientiem par kopējo summu 51,2 miljoni latu.
Banka Citadele hipotekāro kreditēšanu atsākusi septembrī, tāpēc pagaidām konkrētus skaitļus nenosauca. "Taču tas, ka ir interese par iespēju aizņemties naudu nekustamā īpašuma iegādei, ir tiesa," Neatkarīgajai atzina bankas Citadele korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece. Savukārt Swedbank atsevišķi neuzskaita izsniegtos hipotekāros kredītus, tādēļ bankas speciālisti nevarēja pateikt, cik hipotekāros kredītus īsti Swedbank izsniegusi.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)
rīcībā esošām ziņām, trešajā ceturksnī mājsaimniecībām kredītos izsniegti 48 miljoni latu.
Swedbank privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka hipotekārās kreditēšanas līdzšinējie apjomi ir ļoti cieši saistīti gan ar klientu aktivitāti, gan ar nekustamā īpašuma tirgus aktivitātēm. "Nevar novilkt robežu aktīvākai kreditēšanai, taču tas, ko var apstiprināt, ir fakts, ka pēdējo mēnešu laikā arvien pieaug pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem un līdz ar to arī kreditēšanas apjomi bankā," teica Dz. Kalniņš.
Nordea bankas mājokļu kreditēšanas attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis Neatkarīgajai apgalvoja, ka Nordea banka nevienā brīdī nav pārtraukusi hipotekāro kredītu izsniegšanu, tāpēc nevarētu teikt, ka pēkšņi kreditēšana būtu atsākusies. "Neskatoties uz kopējo situāciju kreditēšanas tirgū vai valstī kopumā, kredītu izsniegšanas politiku pēdējo gadu laikā neesam būtiski mainījuši. Protams, salīdzinot ar divus līdz trīs gadus ilgu vēsturi, izsniegto kredītu skaits un apjoms ir samazinājies vairākas reizes.
Samazinājuma galvenais iemesls gan ir nevis banku nevēlēšanās kreditēt, bet kvalitatīva un maksātspējīga pieprasījuma trūkums," teica Raivis Gūtmanis.
Arī SEB bankas kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs Neatkarīgajai atzina, ka, vērtējot iedzīvotāju noskaņojumu un aktivitāti, ir redzams privātpersonu intereses pieaugums par iespējām saņemt bankas finansējumu. "Līdz ar ziņām par ekonomikas stabilizāciju, un to arī sajūtot reāli dzīvē, iedzīvotāji, kas šobrīd ir nodarbināti, jūtas pietiekami stabili par šodienu un arī rītdienu un pozitīvāk sāk vērtēt arī iespēju par jauna mājokļa iegādi," teica K. Danēvičs.
Piešķir piesardzīgi
Lai gan bankas apgalvo, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājusies hipotekārā kreditēšana, tomēr aizņēmumu saņemšanā nevalda tāda eiforija kā treknajos gados. Bankas prasa līdzdalību ieguldījuma segšanā, ar izdevumiem sabalansētus izdevumus un nodrošinājumu. Piemēram, SEB banka hipotēku kredītus izsniedz 80% apmērā no pēdējo 10 gadu laikā būvētā nekustamā īpašuma tirgus vērtības un ne vairāk kā 70% no cita nekustamā īpašuma vērtības. Bankas finansējuma apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību un klienta maksātspēju.
Banku piesardzība ir saprotama, jo 28,5% no banku izsniegtajiem kredītiem netiek atmaksāti laikā. FKTK dati liecina, ka kredītos ar maksājumu kavējumu vairāk par 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (24,7%).
Jaunu burbuli negaida
Pēc Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes locekļa, sertificēta administratora Māra Sprūda teiktā, Latvijas ekonomika atgūstas no krīzes sekām, kā rezultātā bankas pamazām atsāk kreditēšanu gan fiziskām, gan juridiskām personām. "Uzskatu, ka bankas ir saņēmušas pietiekami svarīgu mācību no krīzes sekām, tāpēc nedomāju, ka ir pamats bažām par jauna kreditēšanas burbuļa veidošanos," uzsvēra M. Sprūds.
Viņaprāt, jaunā Maksātnespējas likuma nosacījumi, kas stājās spēkā 1. novembrī, ir daudz labvēlīgāki bankām un kredītiestādēm, nekā tie bija iepriekš. Taču tie ir labvēlīgāki arī fiziskām personām, jo, pēc jaunā Maksātnespējas likuma, ir iespējams ātrāk, ērtāk un lētāk iziet visu maksātnespējas procedūru. Līdz ar to fiziskas personas kā klientu grupa bankām ir riskantāka, jo fiziskām personām, pēc jaunā likuma, ir vieglāka parādu dzēšanas procedūra.
"Uzskatu, ka par šķērsli tam, lai nenotiktu jauna kreditēšanas burbuļa veidošanās, būs tas, ka kredītiestādes pieprasīs lielāku finansiālu līdzdalību pirkuma iegādē īpašuma pircējiem, neturpinot agrāko praksi, kad nereti bankas izsniedza aizdevumu 100 vai pat 105 procentu apmērā no pērkamā īpašuma. Tas daudziem liks aizdomāties par to, vai viņi ir gatavi uzņemties konkrētās kredītsaistības. Turpretī juridiskās personas kļūs drošāka un vieglāk kontrolējama bankas klientu grupa, jo, pēc jaunā Maksātnespējas likuma, bankām ir piešķirtas lielākas lēmējtiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) piemērošanu juridiskām personām maksātspējas problēmu rezultātā. Turklāt bankām izdevīgāka ir arī jaunā likuma norma, kas paredz aktīvu pārdošanu pusgada laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tā ir būtiska priekšrocība, jo, pēc iepriekšējā likuma, aktīvu pārdošana (pareizāk būtu teikt – nepārdošana) varēja ilgt pat vairākus gadus," skaidroja M. Sprūds.
Interese par Vecrīgu
Tikmēr nekustamo īpašumu tirgū uz hipotekārās kreditēšanas aktivizēšanos raugās ar cerībām. "Pozitīvas izmaiņas novērojamas banku attieksmē pret aizdevumu izsniegšanu nerezidentiem īpašuma iegādei Latvijā, līdz ar to prognozējams, ka nerezidentu interese par dzīvokļu iegādi Rīgā saglabāsies augstā līmenī," uzsver nekustamo īpašumu kompānija Ober Haus. Īpaši šī interese attiecas uz Rīgas kluso centru un Vecrīgu, kurā lielākā pircēju daļa ir bijušo NVS valstu iedzīvotāji.