Daļā pašvaldību saglabājies nemainīgs siltumapgādes parādnieku skaits vai arī, šim skaitam samazinoties, palielinās parādu apjoms, tādējādi var secināt, ka pieaug nevis to cilvēku skaits, kas nemaksā par siltumapgādi, bet gan esošo nemaksātāju parādi, liecina šodien valdībā nolasītais Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem.
EM ziņojumā teikts, ka vidējā parādu pieauguma dinamika lielajās Latvijas pilsētās ir 2,08 procentpunkti, bet, salīdzinot ar 2006.gadu, 1,05 procentpunkti. Gan dzīvokļu īpašnieku - lietotāju - kopējais parādsaistību apjoms par piegādāto siltumenerģiju, gan atsevišķu lietotāju parādsaistību apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu būtiski ir palielinājies tikai Ventspilī, savukārt Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē un Liepājā parādsaistību apjoms ir samazinājies. Vidējā parāda summa uz vienu lietotāju atbilst trīs līdz sešu mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam.
Savukārt pārējās Latvijas pašvaldībās vidējā parādu pieauguma dinamika ir 5,81 procentpunkts, bet, salīdzinot ar 2006.gadu, 9,39 procentpunkti. Pret iepriekšējo apkures sezonu vairāk par 20 procentpunktiem parāds par siltumenerģiju ir pieaudzis 12 pašvaldībās. 31 pašvaldībā vai to sastāvā ietilpstošajās pilsētās un pagastos parādi par siltumenerģiju, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājušies. Vidējā parāda summa uz vienu lietotāju atbilst piecu līdz astoņu mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam.
EM secinājusi, ka viens no faktoriem, kas mazina maksājumu disciplīnu, ir kontroles un uzraudzības trūkums par maksājumu apjomu, proti, tiek pieļauta situācija, ka parāds veidojies vairāku gadu garumā. Tāpat salīdzinoši maz tiek celtas prasības par attiecīgo parādu piedziņu. Ir pašvaldības, kurās pret parādniekiem prasības tiesā vispār nav celtas. Salīdzinot datus par parādnieku skaita un parādu apjoma izmaiņām, EM konstatējusi, ka daļā pašvaldību, saglabājoties nemainīgam parādnieku skaitam vai arī šim skaitam samazinoties, palielinās parādu apjoms.
Ziņojumā norādīts, ka parādnieku skaita pieaugums procentuāli ievērojami pārsniedz tarifu vidējo pieaugumu Latvijā. Tarifu pieaugums ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt parādnieku skaitu un parādu apjoma pieaugumu. Otrs parāda apjomu pieaugumu veicinošs faktors var būt bezdarba līmenis un vidējās darba algas izmaiņas.
Tomēr, izlases veidā analizējot datus par tarifu izmaiņu, parādnieku un bezdarba ietekmi uz parāda apmēru, nav saskatāmas kopsakarības. Atsevišķās pašvaldībās, saglabājoties nemainīgam tarifam un vienlaikus samazinoties parādnieku skaitam, pieaug parāda apmērs, savukārt citās, nemainoties tarifam un samazinoties bezdarba līmenim, joprojām turpina pieaugt parādnieku skaits un parādu apjoms.
EM secinājusi, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze, jo, sākot no 2006.gada, parādsaistību apmērs pret rēķinos izrakstīto maksājumu apmēru pārsniedz vidēji 14% katrā teritorijā. Savukārt apkures parādi uz 2010.gada apkures sezonas sākumu, salīdzinot ar 2009.gada apkures sezonas sākumu, ir būtiski palielinājušies tikai atsevišķās pašvaldībās.
Jau ziņots, ka parādi par siltumenerģiju ir sasnieguši augstāko līmeni kopš 1993.gada, proti, Rīgā tie ir 12,13%, bet citur - vidēji 20%-30% no kopējās piesūtīto rēķinu summas, teikts šodien valdībā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem.
Ziņojumā teikts, ka būtiski palielinājies parāds par centralizēto siltumapgādi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir Daugavpilī - 12,9% un Rēzeknē - 8%.
Rīgā 2010.gada apkures sezonas sākumā parādu pieaugums pret 2009.gadu veidoja 2,9% (kopējais parādu apjoms 6,3% no kopējās rēķinu summas), Valmierā - 2,4%, Liepājā - 4%, Ventspilī - 4,1%, Jēkabpilī - 6,1%, Jūrmalā - 2,5%.
EM konstatējusi, ka augstāks parādu apmērs ir pašvaldībās, kurās pastāv tiešie vai daļēji tiešie norēķini, piemēram, Jēkabpilī un Daugavpilī. Turpretī pašvaldībās ar procentuāli mazu parāda apmēru norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību. Gadījumos, ja norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, gan dzīvokļa īpašnieki, gan pārvaldnieks var lemt par citu finanšu līdzekļu, piemēram, uzkrājumu mājas remontam vai pārvaldnieka ņemta aizņēmuma, novirzīšanu parāda par siltumenerģiju segšanai. Tāpat maznodrošināto dzīvokļu īpašnieku parādsaistības var samazināt, izmaksājot tiem dzīvokļa pabalstus.
Turpretī pašvaldībās ar tiešo norēķinu sistēmu nepastāv iespēja novirzīt parādu segšanai pārvaldnieka vai visu dzīvokļu īpašnieku kopējos līdzekļus, līdz ar to vienīgais veids, kā samazināt parāda apmēru par piegādāto siltumenerģiju, ir dzīvokļu pabalstu izmaksa dzīvokļu īpašniekiem.
Tāpat konstatēts, ka parādu procentuālais apmērs atsevišķās pilsētās nevienā no minētajiem laika periodiem nav bijis zemāks par 10%, kas liecina par to, ka savlaicīga nenorēķināšanas par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze.
EM secinājusi, ka samazinātās pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes (10% apmērā siltumenerģijas, elektroenerģijas, dabasgāzes, malkas un koksnes kurināmā piegādēm) atcelšana var paaugstināt kopējo parāda apmēru. Tomēr vienlaikus tiek paredzēti kompensējoši pasākumi iedzīvotājiem, lai samazinātu likmju atcelšanas negatīvo ietekmi. Jautājums par samazinātās PVN likmes atcelšanu ir jāskata valsts budžeta 2011.gadam izstrādes procesā, norāda EM.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš, kas iepriekšējās valdības sēdēs kritizēja agrāk izstrādātos EM ziņojumus, atzina, ka šoreiz ziņojums ir kvalitatīvāks un pie tā ir piestrādāts. Tomēr, viņaprāt, tajā joprojām ir vairākas neprecizitātes. Viņš uzskata, ka daudzi secinājumi ir piezemēti un bez kompensācijas mehānisma parādu problēmas būs grūti risināt.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis valdības sēdē mudināja nepaaugstināt PVN likmi siltumapgādei.
Pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, gan PVN jautājums, gan sociālā tīkla pasākumi, kas paredz atbalstu mazturīgajiem, ir jāskata kontekstā ar nākamā gada budžetu. Viņaprāt ir skaidrs, ka sociālā tīkla pasākumi ir jāturpina. Viņš pauda šaubas, ka varēs paaugstināt PVN siltumenerģijai, taču vēlreiz atkārtoja, ka tas ir jāskata, lemjot par nākamā gada budžetu.