Ekonomikas atveseļošanai no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem paredzamais 1,8 miljardu eiro ieguldījums būs labs grūdiens Latvijas izaugsmei, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien Levits Rīgas pilī tikās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju Zani Petri, sveicot jaunajā amatā un pārrunājot Eiropas nākotnes un ES ekonomiskās atveseļošanās gaitu.
Tikšanās laikā tika apspriests Latvijas plāns, kas iesniegts līdzekļu saņemšanai no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda. Uzlabotajā plānā ir ņemta vērā prasība pieteikt projektus, kas veicina valsts ilgtspējību, īpaši zaļo transformāciju un digitālo attīstību.
Tikšanās laikā puses pārrunāja arī projektā "Rail Baltica" ieguldīto līdzekļu pozitīvo iespaidu uz ekonomiku, paužot vienprātību, ka ir svarīgi tālredzīgi veidot augsni ekonomiskās izaugsmes "koridoram" ap "Rail Baltica" plānoto maršrutu, kas veicinās dažādu jomu uzņēmējdarbību.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta Eiropas nākotnes jautājumiem, īpaši tā saucamajai zaļajai transformācijai. Tika atzīts, ka mērķi līdz 2030.gadam samazināt emisijas un līdz 2050.gadam panākt klimatneitrālu ES ir ambiciozi un nebūs viegli tos īstenot.
Valsts prezidents norādīja, ka Latvijai ir nepieciešams sastādīt konkrētu uzdevumu plānu, kas sadalīts pa gadiem, lai konsekventi virzītos uz minētajiem mērķiem.
"Zaļā ekonomika ir skaidrs mērķis, ceļš uz to var būt nereti neērts un prasīt papildu investīcijas, bet tas ir ļoti svarīgs valsts ilgtspējībai un dzīves kvalitātei," pauda Levits.
Lauksaimniecība, enerģētika, tai skaitā ēku siltināšana, transports tika minētas kā problemātiskās jomas, kur jāizpilda ļoti konkrēti ilgtspējības uzdevumi. Abas puses bija vienisprātis, ka ir būtiski atbalstīt sabiedrības mazāk nodrošinātās grupas, lai palīdzētu, piemēram, siltināt ēkas. Tika arī pieminēts atbalsts ap 300 miljonu eiro apmērā no EK, kas Latvijai būs pieejams ekonomikas "zaļināšanai".
Tika spriests par digitalizāciju kā būtisku instrumentu ES attīstībai. Valsts prezidents uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai attīstīt digitālo jomu, bet panākt jēgpilnu digitalizāciju. Viņa ieskatā, ļoti svarīgs ir arī digitālais dizains. Attiecības starp pilsoni un valsti, ko arvien vairāk pārstāv digitālo platformu radītie instrumenti, ir cilvēktiesību jautājums, pakalpojumam digitālajā vidē jābūt viegli uztveramam un visiem pieejamam, norādīja Levits.
Tika pārrunāta konference par Eiropas nākotni, kas iesaista ES dalībvalstu iedzīvotājus ideju uzklausīšanā par ES attīstību. Petre informēja, ka ir pieejama digitālā platforma visās ES valodās un iedzīvotājiem ir iespējams diskutēt par Eiropas nākotni visas ES mērogā.