Finanšu ministrs: Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt

Darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reira padomniece Mudrīte Grundule aģentūru LETA informēja, ka trešdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē finanšu ministrs norādījis uz apņemšanos turpināt darbaspēka nodokļu samazināšanu, īstenojot ilgtermiņa programmu.

"Konsekventi pēdējos desmit gados nodokļu slogs ir būtiski mazināts no 43,3% līdz 36,7% no iekšzemes kopprodukta nelielo algu saņēmējiem, un starpība ar kaimiņvalstīm ir sarukusi," stāstījis Reirs.

Viņš pauda pārliecību, ka darbaspēka nodokļu slogu ir nepieciešams mazināt, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā. "Vērtējam iespēju pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam un iespēju mazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes," informēja Reirs vienlaikus piebilstot, ka jautājuma par VSAOI atlikšanu nav Finanšu ministrijas (FM) dienas kārtībā.

Tāpat Reirs uzsvēra, ka sarunas par jebkādām nodokļu izmaiņām notiks nākamā gada budžeta sarunu kontekstā.

Ministrs atgādināja, ka valdība pērn septembrī FM uzdeva, konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem un Latvijas Banku, līdz šā gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par tālāku darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, īpaši mazo un vidējo algu saņēmēju grupā.

FM minēto uzdevumu ir veikusi un primāri izvērtējusi variantus pakāpeniski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētā neapliekamā minimuma apmēru līdz valstij noteiktās minimālās darba algas lielumam, kā arī tika vērtēti varianti mazināt VSAOI likmes.

FM aģentūru LETA informēja, ka trešdien NTSP tika informēta par ministrijas veikto iespējamo fiskālo ietekmi gadījumā, ja tiktu vērtētas darbaspēka nodokļu izmaiņas.

Ministrija aprēķinājusi, ka gadījumā, ja, piemēram, maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu palielina no līdzšinējiem 300 eiro līdz 350 eiro, tas budžetam izmaksātu 28,2 miljonus eiro. Savukārt, nosakot diferencēto neapliekamo minimumu 350 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, no līdzšinējiem 500 eiro līdz 550 eiro, tas budžetam papildus izmaksātu 33,1 miljonu eiro.

Gadījumā, ja diferencētais neapliekamais minimums tiktu noteikts 350 eiro apmērā un ienākumu slieksnis - līdz 550 eiro, bet ienākumu slieksni, virs kura nepiemēro diferencēto neatliekamo minimumu, palielinātu no līdzšinējiem 1800 eiro līdz 2000 eiro, tas budžetam izmaksātu 45 miljonus eiro.

Savukārt, samazinot VSAOI likmi, piemēram, par vienu procentpunktu - no līdzšinējiem 34,09% līdz 33,09%, tad atkarībā no tā, kāds tiktu noteikts VSAOI likmē ietvertais darba devēja un darba ņēmēja maksājums, šādas izmaiņas budžetam izmaksātu ap 80 miljoniem eiro.

Kombinējot diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu un VSAOI likmes samazināšanu, FM aplēsusi, ka šīs izmaiņas, atkarībā no kombinācijas, budžetam izmaksātu no 112 miljoniem eiro līdz 124 miljoniem eiro.

FM uzsvēra, ka patlaban nenotiek sarunas par konkrētām izmaiņām nodokļos, bet ir sāktas diskusijas ar sociālajiem partneriem. Savukārt konkrētas izmaiņas nodokļos tiks skatītas kontekstā ar 2022.gada valsts budžetu.

Jau ziņots, ka koalīcija ir gatava vismaz apspriest Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosinājumu atlikt no 1.jūlija plānoto minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, pirmdien, 17.maijā, pēc koalīcija sanāksmes žurnālistiem pavēstīja JKP līderis Jānis Bordāns.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem pirmdien atzina, ka koalīcijas partneri JKP priekšlikumu par nodokļiem varētu pārrunāt nākamnedēļ.

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".