Lai arī Latvijas bankas ir izdarījušas ļoti daudz un pat vairāk nekā liela daļa Eiropas vai ASV banku, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Rietumvalstu lielajām bankām joprojām ir saglabājušies aizspriedumi par to, ka Latvija ir kaut kas slikts.
To intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Baltic International Bank" (BIB) valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka.
Viņa uzsvēra, ka ne tikai bankas ir strādājušas pie risku novēršanas, bet arī regulators strikti skatās uz to, kādā veidā bankas pilda likumu normas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumus.
Viņasprāt, iespējamība, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana kādā no Latvijas bankām varētu atkārtoties, ir ļoti neliela.
Lai cīnītos pret aizspriedumiem par to, ka šādas aktivitātes Latvijā joprojām ir iespējamas, bankas regulāri braucot pie partneriem ārvalstīs, lai skaidrotu savu darbību un to, kādi instrumenti tiek izmantoti klientu datu un biznesu pētīšanai.
Kā ziņots, arī FKTK priekšsēdētāja pēc darba vizītes ASV secinājusi, ka ASV aktualitāti nav zaudējuši jautājumi, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Viņa uzsvēra, ka šī iemesla dēļ Latvijai ir svarīgi turpināt sākto ceļu uz mērķi mazināt ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem pasaulē ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu, kā arī uz valsts reputāciju. Turklāt pašlaik esot arī jākontrolē riski, kas skar pieaugošās darbības tendences nerezidentu segmentā.
Jau vēstīts, ASV Valsts departaments ikgadējā ziņojumā iekļāvis Latviju starp tām 60 valstīm, kurās pagājušā gadā notikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Lielākais naudas atmazgāšanas avots Latvijā ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas un krāpšanās ar nodokļiem, kas daļēji tiek realizēta no ārvalstīm. Latvijai raksturīga arī finanšu krāpšanās, kontrabanda un korupcija valsts sektorā, teikts ASV Valsts departamenta sagatavotajā ikgadējā Naudas atmazgāšanas un finanšu noziegumu ziņojumā.
Ziņojumā atsevišķi izcelta "VEF banka", kas tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu un pret kuru ASV kopš 2006.gada augusta ir ieviesusi sankcijas, kas vēl joprojām ir spēkā.
Latvijas likumdošana paredz, ka visām finanšu institūcijām jāidentificē visu kontu īpašnieki un jāuzrauga naudas plūsmas, kā arī bankām vismaz piecus gadus pēc biznesa attiecību beigām jāuzglabā informācija par attiecīgā klienta darījumiem.
Visu interviju ar BIB vadītāju Guļčaku lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".