Valdības kuluāros top plāns no Latvijas valsts puses piestiprināt likvidētās akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” kustamā un nekustamā īpašuma pircējam darījuma veikšanai maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru un finanšu konsultāciju kompānijas “Prudentia” pārstāvi Kārli Krastiņu kā darījuma uzraugus.
Kā zināms 2017. gadā šo speciālistu vadībā “Liepājas metalurgs” neveiksmīgi tika piemeklēts pircējs no Ukrainas un ar bēdīgiem rezultātiem valstij un uzņēmuma darbiniekiem realizēts “Liepājas metalurgs” maksātnespējas process.
Tagad Turcijas uzņēmēji paši, bez “Prudentia” starpniecības, uzmeklējuši bijušās “Liepājas metalurgs” aktīvu saimniekus un mēģina realizēt biznesa darījumu.
Šā gada 30. aprīlī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka SIA "FeLM", kas ir bankrotējušās “Liepājas metalurgs” pēctecis, noslēdzis līgumu ar uzņēmēju no Turcijas par “Liepājas metalurga” tērauda kausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu. Pirms tam tika ziņots, ka Turcijas investors “Liepājas metalurgs” teritorijā iecerējis ieguldīt 200 miljonus eiro. Puses līguma nosacījumus nav izpaudušas, jo līguma teksts saturot komercnoslēpumus.
Līdz šim tam "FeLM" aktīvu pārdošana, izmantojot publisko elektronisko izsoļu platformu, izrādījās nesekmīga. Tika pieņemts lēmums organizēt konkursu. Tajā piedalījās interesenti no Eiropas un Āzijas. Konkursā visaugstāko cenu piedāvāja Turcijas uzņēmums "Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.Ş."
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 1. aprīļa uzdevumu tika dibināta sabiedrība “FeLM” ar vienīgo darbības mērķi - pārvaldīt prasījuma tiesības pret maksāt nespējīgās akciju sabiedrības “Liepājas Metalurgs” un vairot ieņēmumus no prasījuma pret “Liepājas Metalurgs” realizācijas. Maksātnespējas procesa ietvaros 2018. gadā "FeLM" ir paturēja sev tērauda kausēšanas kompleksa kustamo mantu, kā arī izsolēs iegādājās nekustamos īpašumus Liepājā.
Latvijas valsts iestāžu vēlme kaut vai par 4 miljoniem eiro pārdot savulaik par 67 miljoniem eiro novērtēto krāsni izskaidrojama ar vēlmi noslēgt H. Velmera un K. Krastiņa organizēto neveiksmīgo “Liepājas Metalurgs” likteņa risinājumu.
Taču optimismu par turku solījumiem atpirkt no Latvijas reiz ukraiņiem pārdoto “Liepājas metalurga” krāsni un ieguldīt aptuveni 200 miljonus eiro, lai krāsni iedarbinātu, samaitāja pēdējo nedēļu rosība valdības kuluāros. Rosības mērķis - darījumā starp “Liepājas metalurgs” mantiniekiem un turkiem no valsts puses piesaistīt tos pašus pazīstamos personāžus - H.Velmeru un K. Krastiņu.
Abu darbošanos “Liepājas metalurgs” maksātnespējas procesā ilustrē fakti.
Tā, piemēram, 2014. gadā "Liepājas metalurgs" cieta 21,456 miljonu eiro zaudējumus, kas bija par 46,3% vairāk nekā 2013. gadā, liecina datubāzē "Lursoft" pieejamais kompānijas finanšu pārskats. Savukārt H. Velmers atlīdzībā par 2014. gadu maksātnespējīgā uzņēmuma administratora amatā bija saņēmis 1,03 miljonus eiro.
Un tas, neraugoties uz to, ka “Liepājas metalurga” apgrozījums 2014. gadā saruka vairākkārt - līdz 732,3 tūkstošiem eiro.
Tajā pašā 2014. gadā par "Liepājas metalurgs" pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā tika noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju “Prudentia”. Tika solīts, ka atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka.
Pirms tam, 2013. gada 12.novembrī Liepājas tiesa bija pasludinājusi “Liepājas metalurga” maksātnespēju. Uzņēmums pilnībā pārgāja H. Velmera pārraudzībā. Zibenīgi tika sākta darbinieku masveida atlaišana. Kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.
2014. gada 2. oktobrī tika parakstīts līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai “KVV Group”. Bija paredzēts, ka Ukrainas uzņēmums par “Liepājas metalurga” pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā. Darījums nobruka. Latvijas valsts naudu neieguva. Vienīgie kas no procesa nopelnīja bija H. Velmers un “Prudentia”. Līdz šim valsts atturējusies “Prudentia” atprasīt atlīdzību par neveiksmīga investora piemeklēšanu. Taču normālās komercattiecībās par šādi sniegtu pakalpojumu atlīdzība būtu jāatgriež atpakaļ valstij. Pēc analoģijas ja esat nolīguši mākleri dzīvokļa pārdošanai. Mākleris atrod pircēju, kuru aizgūtnēm pārdevējam slavē, taču pircējs dzīvoklī ievācas, bet pirkuma maksu nesamaksā. Vai šāds mākleris ir pelnījis saņemt vai paturēt atlīdzību? Arī valstij būtu pienākums izvērtēt māklera darba patieso pienesumu, jo galu galā tā taču ir mūsu visu nauda.
2016. gada pavasarī publisks kļuva kārtējais nesmukums par H.Velmera sievas Annas Velmeres „nejaušajiem” plāniem kļūt par “Liepājas metalurgs” bijušās meitas firmas “Liepājas osta LM” maksātnespējas procesa administratori. Ieceri izjauca Liepājas tiesa, kura lēma viņu šajā amatā neapstiprināt. Kā tolaik rakstīja portāls pietiek.com:
“Vai nu maksātnespējas administratoru Velmeru ģimene vienkārši „pievelk” naudīgus maksātnespējas procesus, kas saistīti ar uzņēmumu “Liepājas metalurgs” un tā satelītiem, vai arī ir runa par nepārprotamu un skaidru korupciju, - citādi nav iespējams izskaidrot faktu, ka pēc ienesīgā “Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa nonākšanas Haralda Velmera rokās nu par uzņēmuma Liepājas osta LM maksātnespējas administratori ir izvēlēta viņa dzīvesbiedre”.
2014. gadā, pēc tam, kad H. Velmers piesaistīja “Liepājas metalurga” mantas pārdošanai “Prudentia”, toreizējais Liepājas mērs Uldis Sesks pauda pravietiskus vārdus - “Prudentia” izvēle izskatās pēc brīdinājuma, ka darījums lemts neveiksmei: “ Man ir pamatīgas bažas, jo vismaz līdz šim vēl pirms rūpnīcas maksātnespējas procesa uzsākšanas šī konsultanta darbības ir bijušas absolūti nerezultatīvas”. Pēc dažiem mēnešiem valdība stūrgalvīgi atzina “Prudentia” darbības par ļoti rezultatīvām. Taču jau pēc dažiem gadiem izrādījās, ka U. Seska bažām bija nopietns pamats.
