Nodokļu palielināšana, kas šīs recesijas laikā veikta vairākkārt, ir vieglākais budžeta konsolidācijas ceļš, taču turpmāka nodokļu palielināšana var vēl vairāk veicināt izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši, ja nesarūk ēnu ekonomikas apmēri un sabiedrībā mazinās uzticība izdevumu mazināšanas procesam, pausts "Swedbank" ekonomistu veidotajā apskatā.
"Veicot jebkādas izmaiņas nodokļu sistēmā, valdībai jāsabalansē iespējamie fiskālie ieguvumi ar nodokļu maksāšanas stimuliem. Nodokļu izmaiņām jāmazina nesabalansētība pašā nodokļu sistēmā, jāstimulē ekonomiskā aktivitāte un jāmotivē atteikties no ēnu ekonomikas," uzskata eksperti.
Apskatā uzsvērts, - kā arguments nodokļu palielināšanai nekalpo arī nereti publiski izskanējušais viedoklis, ka Latvijā ir zems kopējais nodokļu slogs jeb aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP) iepretim vidēji 40% Eiropas Savienībā (ES). Kā skaidro bankas ekonomisti, zema iekasēto nodokļu attiecība pret IKP ir nesabalansētas nodokļu sistēmas un ēnu ekonomikas, nevis zemu nodokļu dēļ.
"Swedbank" ekspertu vērtējumā Latvijā ir nepieciešams samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, lai stimulētu jaunu darba vietu radīšanu un nodokļu legalizēšanu, budžetam kompensējot to ar augstāku nekustamā īpašuma nodokli mājoklim.
Jau ziņots, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta patlaban tiek gatavoti daudzi sāpīgas izšķiršanās saturoši priekšlikumi jaunajai vadībai, starp kuriem ir arī turpmāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldību budžetiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
PVN likme patlaban ir 21%, bet pašvaldības savos budžetos saņem 80% no IIN ieņēmumiem.
"Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu līdz 22%, taču tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu. Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.
Šie priekšlikumi patlaban tiekot vērtēti un rēķināta to ietekme uz nākamā gada budžetu, lai jaunajai valdībai jau piedāvātu konkrētas izšķiršanās iespējas.