Patēriņa cenas martā Latvijā gada laikā pieaugušas par 0,3%

© Pixabay

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs.

Akciju noslēgumu ietekmē būtiskākais cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+2,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,8%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,4%), ievārījumam un medum (+6,1%), šokolādei (+2,9%), kā arī mājputnu gaļai (+1,4%). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē cenas samazinājās svaigiem augļiem (-3%), galvenokārt vīnogām un apelsīniem, kā arī svaigiem dārzeņiem (-2,3%), galvenokārt gurķiem. Lētāka bija arī kafija (-1,6%), maize (-1%), kā arī augļu un dārzeņu sulas (-3,1%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,5%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums no 2021.gada 1.marta. Cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

Martam raksturīgo cenu kāpumu apģērbiem un apaviem ietekmēja jaunās pavasara sezonas preču nonākšana tirdzniecībā - apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis martā pieauga par 7,2%. Apģērbiem cenas palielinājās par 5,5%, bet apaviem - par 12,9%. Turpinoties ārkārtas situācijai, iegādāties apģērbus un apavus varēja tikai attālināti, izņemot atsevišķus veikalus, kuros atbilstoši noteikumiem bija atļauta visa sortimenta tirdzniecība.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās par 0,1%, ko galvenokārt ietekmēja cenu līmeņa kritums elektroenerģijai. Savukārt sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 1,8%. Degviela kļuva dārgāka par 3,4%, tostarp dīzeļdegviela sadārdzinājās par 3,5%, benzīns - par 3,1%, bet auto gāze - par 5,1%. Cenas palielinājās arī pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 0,8%. Cenas kāpa ziediem, kā arī barībai lolojumdzīvniekiem akciju noslēgumu ietekmē.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. No 1.marta ir atļauta frizieru un manikīra/pedikīra pakalpojumu sniegšana, ievērojot drošības nosacījumus. Cenu kāpums bija arī personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, savukārt cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada martā, salīdzinot ar 2020.gada martu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā samazinājās par 0,6%. Būtiskākais cenu kritums gada laikā bija gaļai un gaļas izstrādājumiem (-3,4%), tostarp lētāka bija mājputnu gaļa (-7,9%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-2,8%), kā arī gaļas izstrādājumi (-2%). Lētāka bija arī maize (-3,4%), sviests (-6,6%), kartupeļi (-7,2%), augļu un dārzeņu sulas (-4,6%), kā arī kafija (-0,8%). Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+10,2%), piena produktiem (+3,1%), augu eļļai (+9,3%), pienam (+2%), konditorejas izstrādājumiem (+1,2%), kā arī ievārījumam un medum (+4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,8%. Tostarp alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,8%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, bet tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 0,1%.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 3,9%, tostarp apaviem cenas samazinājās par 8%, bet apģērbiem - par 2,8%.

Ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi šogad martā bija par 2,5% lētāki nekā pērn martā, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas vidējā cenu līmeņa samazinājums par 8,3%. Lētāka bija arī mājokļa īres maksa, cietais kurināmais, elektroenerģija un dabasgāze. Savukārt dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Veselības aprūpes grupā cenas gada laikā pieauga par 2,4%. Gada laikā vidējais cenu līmenis kāpa zobārstniecības pakalpojumiem un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija farmaceitiskie produkti, galvenokārt kompensējamie medikamenti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 3,3%, ko galvenokārt ietekmēja degvielas cenu pieaugums par 6,1%. Tostarp dīzeļdegvielas cenas palielinājās vidēji par 6,6%, benzīna - par 5,6%, bet auto gāzes - par 4,2%. Tāpat sadārdzinājās pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem, kā arī lietotās automašīnas. Cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem, ko turpināja būtiski ietekmēt Covid-19 ierobežojumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2%. Būtiskākais cenu pieaugums bija ziediem, personālajiem datoriem, televīzijas abonēšanas maksai, kā arī laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt lētāka bija barība lolojumdzīvniekiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. Savukārt cenu kritums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.