Tirdzniecības centros darbosies arī datoru un telekomunikāciju specializētie veikali

© Pixabay

Ministru kabinets š.g. 8.aprīļa sēdē, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lēma papildināt to veikalu klāstu, kas var darboties klātienē lielajos tirdzniecības centros, ar datoru un telekomunikāciju iekārtu veikaliem.

Līdz ar to lielajos tirdzniecības centros, t.i. tirdzniecības centrā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2, un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, klātienē darboties varēs arī datoru, datoru perifēro iekārtu, videospēļu vadības paneļu, kā arī standarta programmatūru, mazumtirdzniecības vietas, kā telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecības specializētie veikali (atbilst NACE 47.41 un NACE 47.42).

Šobrīd šajos veikalos, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros, var darboties pakalpojumu sniegšanas sadaļa, bet nav atļauta mobilo telefonu un datoru tirdzniecība. Tās pēc būtības ir sarežģīti nodalāmas lietas (pakalpojumu sniegšana un iekārtu tirdzniecība), kā arī, cilvēkiem strādājot attālināti un bērniem mācoties attālināti, ir ļoti būtiski nodrošināt gan datoru, gan mobilo ierīču pieejamību. Tāpat jānorāda, ka ne reti, īpaši mazākās pilsētās, šāda veida veikali ir izvietoti tikai tirdzniecības centru telpās, līdz ar to, ja tie nestrādā, iedzīvotājiem ir būtiski apgrūtināta iespēja šādas preces iegādāties.

Atgādinām, ka no š.g. 7.aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē atsākuši visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, savukārt lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība. Tāpat atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), ievērojot drošas tirdzniecības protokolu visā āra tirdzniecībā.

Lai neradītu cilvēku drūzmēšanos tirdzniecības vietās, t.sk. garu rindu veidošanos, īpaši brīvdienās, aicinām iedzīvotājus:

- veikalu apmeklēt pa vienam (izņemot ar bērnu vai asistentu),

- iepriekš pārdomāt nepieciešamos pirkumus,

- plānot iepirkšanos ilgākam laikam uz priekšu,

- veikalā uzturēties pēc iespējas īsāku laiku.

Atgādinām, tirgotājiem un pircējiem noteikto prasību ievērošanu kontrolē Valsts un pašvaldību policija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram noteiktas tiesības kontrolēt prasību ievērošanu par maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmas epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

No š.g. 7.aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 m2 un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, darbojas tikai:

  • veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta;
  • veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta;
  • aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
  • optikas preču veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • ziedu veikali;
  • grāmatnīcas;
  • preses tirdzniecības vietas.

Vienlaikus tirdzniecības centros atļauta pakalpojumu sniedzēju darbība (piemēram, ķīmisko tīrītavu, finanšu institūciju, remontu servisu u.c.), bet turpmāk nav atļauta distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos!

Visa aktuālā informācija par drošības prasībām tirgotājiem publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātie paraugi iekšējās kontroles sistēmu noteikumiem nelielām tirdzniecības vietām publicēti PTAC tīmekļa vietnē. Savukārt informatīvie materiāli apmeklētāju informēšanai par drošības prasībām pieejami informatīvās kampaņas "Drošs paliek drošs" mājaslapā.

Detalizēti ar Ministru kabinetā apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē; grozījumu gala redakciju lūgums skatīt www.likumi.lv pēc publicēšanas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais