Tiks likvidēta "Latvijas Bankas" valde

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", paredzot Latvijas Bankas valdes darbības izbeigšanu, varu atstājot bankas padomei un prezidentam.

Saeima šodien šos grozījumus atzina par steidzamiem un īsā laikā izskatīja abos lasījumos.

Likuma izmaiņas paredz pārmaiņas Latvijas Bankas pārvaldības modelī, nodrošinot efektīvāku pārvaldības lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu Latvijas Bankā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pašlaik Latvijas Bankā ir divu līmeņu pārvaldības struktūra, proti, Latvijas Bankas vārdā lēmumus pieņem Latvijas Bankas padome, savukārt Latvijas Bankas praktiskā darba veikšana un operatīvā vadīšana, īstenojot Latvijas Bankas padomes lēmumus, ir Latvijas Bankas valdes kompetencē. Turklāt atsevišķi lēmumi ir ekskluzīvā Latvijas Bankas prezidenta kompetencē.

Komisija likuma izmaiņu anotācijā skaidroja, ka starptautiskajā praksē centrālo banku pārvalde tiek organizēta gan vienā, gan divos līmeņos. Arī eiro zonā sastopami abi pārvaldības modeļi ar viena līmeņa modeļa dominanci, tai skaitā Lietuvā, ar līdzvērtīgu tautsaimniecības izmēru un attīstības līmeni.

Likuma izmaiņas paredz pārmaiņas pārvaldībā, paredzot Latvijas Bankas valdes darbības izbeigšanu, svītrojot no likuma "Par Latvijas Banku" normas, kas regulē Latvijas Bankas valdes sastāvu un darbību, kā arī valdes priekšsēdētāja kompetenci.

Rezultātā visus lēmumus, izņemot tos, kas nodoti Latvijas Bankas prezidenta kompetencē, Latvijas Bankas vārdā pieņems Latvijas Bankas padome. Latvijas Bankas padome cita starpā izdos ārējos un iekšējos normatīvos aktus un apstiprinās Latvijas Bankas finanšu pārskatus.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu par iestādes darba organizācijas jautājumiem atbild iestādes vadītājs, ja vien normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Latvijas Bankas darba organizācijas jautājumu regulēšanas kompetence iekšējo normatīvo aktu līmenī ir Latvijas Bankas padomei, norāda Budžeta komisijā.

Grozījumi arī noteiks, ka Latvijas Bankas prezidents vada iestādes administratīvo darbu, kas sevī ietver Latvijas Bankas finanšu, personāla un citus resursu pārvaldīšanu, Latvijas Bankas darbinieku pienākumu noteikšanu, darbinieku pieņemšanu darbā un atlaišanu no tā, Latvijas Bankas gadskārtējā darbības plāna un budžeta pieprasījuma izstrādes nodrošināšanu, ciktāl tas netiek darīts ar Latvijas Bankas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas ir Latvijas Bankas padomes kompetence.

Likuma grozījumi paredz Latvijas Bankas prezidentam tiesības administratīvā darba vadīšanas atsevišķu jautājumu īstenošanu nodot Latvijas Bankas padomes loceklim vai struktūrvienības vadītājam, piemēram, izdot pilnvaras vai norīkot darbinieku veikt konkrētu ārējā normatīvā aktā noteiktu administratīvā darba uzdevumu.

Vienlaikus likuma izmaiņas paredz mainīt lēmuma pieņēmēju attiecībā uz Latvijas Bankas struktūru. Šobrīd likumā "Par Latvijas Banku" paredzēts, ka Latvijas Bankas struktūru nosaka tās prezidents, savukārt amata vietas apstiprina Latvijas Bankas padome. Paredzēts, ka arī Latvijas Bankas struktūras apstiprināšana būs Latvijas Bankas padomes kompetencē.

Šie grozījumi stāsies spēkā 2021.gada 1.jūnijā.

Jau ziņots, ka pērn Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits 2020.gadā Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.

"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," toreiz sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.

Tāpat jau vēstīts, ka šogad iecerēts mainīt Latvijas Bankas pārvaldības modeli, pārejot uz viena līmeņa pārvaldi, un Saeimā nonākuši likumprojekti, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrāciju no 2023.gada 1.janvāra.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!