Gandrīz pilnībā valsts īpašumā esošās AS "Parex banka" un tās reorganizācijas rezultātā izveidotās AS "Citadele banka" ("Citadele") pārdošana ļautu atbrīvot abās bankās pašlaik iesaldētos valsts noguldījumus un samazināt valsts ārējo parādu, norāda "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds.
Viņaprāt, pārdodot šos aktīvus, valsts varētu ik gadu ietaupīt vairākus desmitus miljonus eiro no valsts parāda apkalpošanas izmaksām, kas veido vairākus simtus miljonus latu gadā. Tāpat tas ļautu izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem gadījumā, ja minētajām bankām nākotnē būtu nepieciešami papildu ieguldījumi to pamatkapitālā, kas, pēc Eiropas Komisijas aprēķinos izmantotās metodoloģijas, tiek ieskaitīti valdības izdevumos.
Ekonomists gan atzina, ka Latvija par šiem aktīviem patlaban varētu nesaņemt augstāko iespējamo cenu un izdevīgāka to pārdošana būs tad, kad Latvijas kredītreitings tiks paaugstināts līdz investīciju kategorijai, kas, turpinot budžeta deficīta samazināšanu, varētu notikt tuvākā gada laikā. Taču Strazds uzsver, ka sagatavošanās darbi ir jāsāk jau tagad.
Turklāt viņš aicināja ņemt vērā arī politikas ciklu, proti, tuvākais gads pusotrs esot izdevīgs brīdis, lai privatizētu atsevišķus valsts aktīvus, jo, nākot tuvāk pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanām, jebkura veida privatizācija neizbēgami nokļūtu politisko spēļu vidū un būtu risks, ka šāda veida darbības nemaz nenotiek un valdības parāds saglabājas augstā līmenī.
Līdztekus "Parex bankas" un "Citadeles" aktīvu pārdošanai Strazds pie potenciāli privatizējamiem aktīviem minēja arī valsts daļas telekomunikāciju uzņēmumos LMT un "Lattelecom".
Kā ziņots, "Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka valsts uzņēmumu privatizācija var būt veids, kā mazināt budžeta deficītu, un šādam solim laiks var pienākt jau nākamgad vai aiznākamgad.
Arī viņš uzsvēra, ka valsts uzņēmumu privatizācija būs iespējama tikai līdz ar Latvijas kredītreitingu uzlabošanos, ko Vilks izvirzījis par vienu no saviem galvenajiem mērķiem, kļūstot par finanšu ministru.
Taujāts, kādu uzņēmumu privatizācija būtu atbalstāma un arī veicama, Vilks par piemēriem minēja "Lattelecom", "Latvijas Mobilo telefonu" un "airBaltic", taču uzsvēra, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu nav pieļaujama "Latvenergo", Latvijas Pasta, "Starptautiskās lidostas "Rīga"", "Latvijas Dzelzceļa", "Latvijas Gaisa satiksmes" un "Latvijas Valsts mežu" privatizācija.
