Jauno piena kombinātu būvēs pie Rīgas

Lai gan Latvijā šobrīd jau ir 38 piena pārstrādes uzņēmumi, kuru jaudas nav pilnīgi izmantotas, vēl vienu jaunu rūpnīcu plāno būvēt trīs piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības. Vieta rūpnīcas būvniecībai vēl tiek meklēta, visticamāk, tā būs Rīgas apkārtnē.

Trīs piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību – Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS – iecere tikt pie zemniekiem piederoša piena pārstrādes uzņēmuma varētu īstenoties aptuveni pēc pusotra gada. Septembra beigās valdība apstiprināja grozījumus programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, paredzot, ka uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna naudu, aptuveni 5,2 miljoniem latu, varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem piena kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus. Līdz ar to Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS, apvienojot spēkus kā SIA Latvijas piensaimnieks, šobrīd gatavo jaunā piena pārstrādes uzņēmuma projektu. Tas Lauku atbalsta dienestā ir jāiesniedz līdz 17. decembrim. Tā kā projekta vērtēšanai ir atvēlēti trīs mēneši, jauno piena pārstrādes rūpnīcu varētu sākt būvēt pavasarī. Kopējās projekta izmaksas tiek plānotas 8 līdz 9 miljonu latu apmērā. Darbu tā varētu sākt aptuveni 2012. gada sākumā.

Piens lētāk veikalā nebūs

Jaunajā rūpnīcā pārstrādātais piens, visticamāk, vismaz sākumā nenonāks pie Latvijas patērētājiem, bet tiks eksportēts industriālo produktu veidā, Neatkarīgajai atklāja Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Līdz ar to pagaidām nav cerību, ka Latvijas zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums piedāvās pircējiem lētāku pienu.

Tomēr M. Petrēvics atzina, ka lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem jaunā rūpnīca varētu radīt konkurenci. Uzņēmums plāno dienā pārstrādāt 250 tonnas piena, tas ir aptuveni tik daudz, cik šobrīd dienā pārdod visi trīs piensaimniecības kooperatīvi kopā. Taču jaunajā rūpnīcā pieņems pienu arī no citiem Latvijas zemniekiem. Tieši šā iemesla dēļ jauno pārstrādes uzņēmumu plānots būvēt Pierīgā, lai piena ceļš līdz rūpnīcai nebūtu kādam novadam nepārvarams šķērslis.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība kritizējusi piensaimniekiem piešķirto atbalstu jaunas rūpnīcas izveidē, ziņo LETA. "Patlaban konkurence esošo piena pārstrādes uzņēmumu starpā ir ļoti asa, tāpēc jauna, ar ekskluzīviem noteikumiem radīta uzņēmuma izveide tikai vājinās jau tā sadrumstaloto nozari."

Iespēja mazajiem

Durbes piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse ik dienas pārdod aptuveni 50 tonnas piena, kas tiek savāktas no vairāk nekā 200 zemnieku saimniecībām – gan lielām, gan mazām. Tā kā Dzēsei ir arī nelielas piena savākšanas mašīnas, tās var iegriezties arī pie tām saimniecībām, kurās ir tikai divas trīs govis. Lielie piena kombināti par šādu iespēju rauc degunu, jo sūtīt lielo piena mašīnu uz attālu nostūri pēc vienas piena kannas, neatmaksājoties. "Lai gan lielie piena kombināti spiež piena lopkopībai attīsties ne tikai kvalitātē, bet arī plašumā, kooperatīvs dod iespēja nodarboties ar piena lopkopību arī tiem, kuri vēlas saimniekot ar mazumiņu," uzsvēra M. Petrēvics. Dzēsi 1997. gadā nodibināja 11 zemnieku saimniecības, kas uzsāka piena piegādes Rīgas piensaimniekam. "To-reiz vecie ļaudis teica, ka mēs esam dulli, vedot ik dienas pienu uz Rīgu. Mēs pienu uz Rīgu vedām pat divas reizes dienā," atceras M. Petrēvics. Šobrīd Dzēsē ir 270 biedru.

Cer noturēt cenu

Dzēses zemnieki par pienu šobrīd saņem aptuveni 19 santīmu litrā. "Tā ir augstākā iespējamā cena," atzina M. Petrēvics. Tieši šā iemesla dēļ Dzēse pienu pārdod Lietuvas kombinātam Piena Zvaigznes.

Pēc Dzēses vērtējuma, šobrīd par pienu zemnieki saņem aptuveni tikpat, cik 2008. gadā, tas ir, vairāk nekā pērn. M. Petrēvics cer, ka izdosies piena cenu noturēt, lai gan esot jūtams spiediens cenas pazeminājumam.

***

UZZIŅAI

PKS Dzēse apgrozījums, miljonos Ls

2000. gads 0,2

2001. gads 0,4

2002. gads 0,4

2003. gads 0,5

2004. gads 1,2

2005. gads 1,9

2006. gads 2,8

2007. gads 3,3

2008. gads 4,4

2009. gads 3,0

PKS Dzēse biedru realizētais piens, t

2000. gads 1782

2001. gads 3203

2002. gads 3693

2003. gads 4446

2004. gads 6163

2005. gads 8102

2006. gads 10 723

2007. gads 12 153

2008. gads 14 595

2009. gads 14 326

2010. gads (līdz oktobrim) 11 722

Avots: Dzēse

Ekonomika

Daži simti tūkstoši Latvijas cilvēku saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm izmanto e-adresi, tomēr daļa no viņiem jau iedzīvojusies nepatikšanās, vēsta 360TV Ziņas. Laikus neapstiprinot savu e-pastu paziņojumu saņemšanai, vairāki cilvēki kopš pavasara nav saņēmuši informāciju par kādu pārkāpumu un tagad soda naudās spiesti maksāt lielas naudas summas.

Svarīgākais