Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka liela daļa no tirgotājiem, mazajiem veikaliem, pateicoties ierobežojumiem, ir slēguši savu darbību.
LTA prezidents atzina, ka gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās ir novērojams tas, ka daudzi veikali pateicoties ierobežojumiem, ir izbeiguši savu darbību.
Aptuveni 20% no visiem mazajiem veikaliem Latvijā, ierobežojumu laikā ir izbeiguši savu darbību. Savukārt atlikušie veikali cenšas izdzīvot. Preces var pārdot internetveikalos, taču kā uzsvēra Danusēvičs, tad tas ir apgrūtinoši gan veikalam, gan pircējam.
Danusēvičs pauda, ka mazajiem veikaliem šajā laikā iet visgrūtāk, jo viņi nesaņem pietiekami lielu valsts atbalstu.
"Valsts atbalsts nenonāk līdz mazajiem. Viņš ir nepietiekošs, lai nosegtu komunālos maksājumus."
Dīkstāves pabalstu saņem gandrīz visi, kuriem tas ir nepieciešams. Tomēr granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir ļoti mazi. Šis pabalsts nespēj segt mazo veikalu uzturēšanas izmaksas.
"Daļa ir gatavi tiesāties, bet tiesāšanās izmaksas nav mazas," esošo situāciju skaidro Danusēvičs.
Šobrīd ļoti aktuāla ir izdzīvošanas problēma.
"Mēs domājam, ka valdība pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumiem ir gājusi tādu pozīciju, kā iznīdēt mazos tirgotājus un atstāt tikai lielos. "
Slēgti mazie veikali ir ne tikai pašu komersantu problēma, bet arī pircēju, tā atzina LTA prezidents. Viņš uzsvēra, ka tikai loģiski būtu, ja veikali varētu darboties, piemēram, bērnu preču veikali un pabalsts, kuru saņēma vecāki, to naudu varētu izlietot mazajos veikalos.
"Es neredzu nekādu pamatu, kāpēc šai naudai, kas ir izdalīta bērnu pabalstos ir jāaiziet internetveikalos uz ārzemēm," viņš uzsvēra, ka tādi veikali kā "Sinsay", "Aliexpress" un "Amazone" šajā situācijā ir ieguvēji, visa nauda aiziet eksportā.
Viņš minēja, ka saskaņā ar Valsts kanceles atziņu, veikalus varēja slēgt tikai uz trīs nedēļām, taču realitātē veikali ir slēgti kopš 18. decembra, jau četrus mēnešus.
"Mēs redzam, ka valdība rīkojas nelikumīgi un neizlēmīgi."
Danusēvičs minēja, ka 23. februārī valdība pieņēma lēmumu atvērt veikalus, kas beigās tomēr nestājās spēkā. Tajā laikā 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā bija 502, savukārt pašlaik tas ir vien 379, tāpēc viņš neredz pamatojumu tam, kāpec veikali nevar strādāt.
"Mēs redzam, ka visa nepārtikas preču aprite aiziet uz lielajiem starptautiskajiem tīkliem, kur tās cenas, kā paši pircēji atsauksmēs norāda, ir daudz augstākas."
Viņš uzsvēra, ka LTA ir komunicējuši ar epidemiologiem un viņi esot piekrituši, ka mazajos veikalos, kur ir mazs kolektīvs, to atvēršana neradītu papildu saslimstības riskus. Arī pircēji šādā situācijā tiktu "izretināti" pa vairākiem veikaliem.
Valdība trešdien atlika lemšanu par Operatīvās vadības grupas izstrādātajiem četriem soļiem pakāpeniskai ierobežojumu mīkstināšanai, uzdodot to atkārtoti izvērtēt atsevišķai ekspertu grupai. Valdība minēto jautājumu turpinās skatīt piektdien, 26.martā.