Turpinoties metālu un kokmateriālu cenu pieaugumam pasaulē, tas var atsaukties uz būvniecības izmaksu kāpumu Latvijā, norāda SIA "Latvijas Energoceltnieks" (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis. Līdzās tam sāk iezīmēties arī darbaspēka izmaksu pieaugums, ko stimulē kvalificētu speciālistu trūkums. Šobrīd gaidīt būvniecības cenu samazinājumu nav pamata.
Izmaksu optimizācija būvniecības sektorā ir notikusi un runāt par tālāk būtisku izmaksu kritumu nevaram, gluži pretēji varam sagaidīt kāpumu. Nozīmīgākās izmaiņas varētu notikt darbaspēka un būvmateriālu izmaksās.
Turpina Andris Asars-Asarovskis, SIA "Latvijas Energoceltnieks" (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs: "Visjūtamāk varētu palielināties darbaspēka izmaksas, ko nosaka kvalificētu inženiertehnisko speciālistu katastrofāls trūkums. Atalgojums būvniecības sektorā sasniedzis zemāko slieksni un turpmāks samazinājums, ja tāds būs, varētu notikt tikai uz nodokļu nomaksas rēķina. Arī būvmateriālu cenām gaidāms sadārdzinājums, jo veidojas to deficīts, turklāt tendences pasaules tirgū liecina, ka pieaugs metālu un kokmateriālu cenas, kas atstās ietekmi arī Latvijas tirgū."
Vērtējot darbaspēka izmaksas gada griezumā, septembrī tās pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājušās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jau šobrīd vērojams atalgojuma pieaugums tieši kvalificētiem speciālistiem.
Gaidāms, un atsevišķās pozīcijās jau šobrīd vērojams, arī cenu kāpums otrai no lielākām būvniecības pamatresursu grupām - būvmateriāliem. To izmaksas šogad svārstījās minimāli, taču šobrīd tuvojas gada sākuma līmenim, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vasarā, kad bija vērojams kritums, to galvenokārt ietekmēja sezonalitāte, līdz ar būvniecības apjomu palielināšanos. Vērtējot kopumā, būvniecības apjomi ir sarukuši attiecīgi netiek veidotas rezerves, kas atsevišķās būvmateriālu grupās atstāj ietekmi uz cenu līmeni.
Lai gan līdz šim, samazinoties būvniecības apjomam, proporcionāli saruka arī būvniecības izmaksas, tālāk šādai tendencei nav reāla pamata. "Neskatoties uz objektīvo būvniecības izmaksu līmeni, iepirkumu konkursos joprojām dominē dempinga cenas. Atsevišķas būvfirmas gatavas upurēt sava uzņēmuma ilgtspēju, lai uzvarētu konkursā, piedāvājot cenas bez objektīva seguma," uzsver A. Asars-Asarovskis.