Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) atbalsta mediķu, nozares ekspertu un Veselības ministrijas kopīgi izstrādāto jauno ārstniecības personu darba samaksas modeli un norāda, ka tā ieviešana ir izšķiroša, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem kvalitatīvas un savlaicīgas ārstniecības nepārtrauktību.
Kā informēja LLSA pārstāve Hetija Končus, LLSA ieskatā, personāla trūkums ir būtiskākais iemesls, kura dēļ jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas lielajās slimnīcās ir ierobežotas iespējas nodrošināt, kā arī uzlabot virkni sabiedrībai tik nepieciešamos aprūpes un ārstniecības procesus.
LLSA uzskata, ka tikai skaidrs, visām pusēm izprotams un sniegtajam ieguldījumam atbilstošs atalgojums var veicināt pietiekamu ārstniecības personu skaitu.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols skaidro, ka LLSA ir būtiski panākt, lai Latvijas spējīgākie un aizrautīgākie profesionāļi, tāpat kā ikviens ārstniecības procesā iesaistītais darbinieks, kas ikdienu rūpīgi veic savus pienākumus, būtu motivēts gādāt par sabiedrības veselību ne tikai krīzē, bet arī ikdienā.
Patlaban, pēc Ābola sacītā, slimnīcu darbinieki ir saņēmuši nebijuši augstu novērtējumu gan no sabiedrības, gan valdības. Šie atbalsta mehānismi esot ļāvuši piesaistīt medicīnas personālu, kas bija aizplūdis uz citām nozarēm. Tomēr vienlaikus šaubas par turpmāko atbalstu varot veicināt jaunu darbinieku aizplūšanas vilni arī no lielajām slimnīcām.
"Pēdējo mēnešu laikā vairākkārt esam redzējuši, ka tieši kvalificētu māsu, māsu palīgu, jauno un arī pieredzējušu ārstu kapacitāte ir pamats ne tikai indivīdu dzīves kvalitātei, bet arī visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai," norāda LLSA valdes priekšsēdētājs.
Asociācijā norādīja, ka pirms jaunā modeļa izstrādes darba sākšanas valdošais uzskats slimnīcu, visu medicīnas darbinieku, kā arī valdības pārstāvju vidū bija, ka Latvijā ir nepieciešama caurskatāmāka, saprotamāka un taisnīgāka atalgojuma sistēma. Kopīgi izstrādātais piedāvājums asociācijas ieskatā ir pārdomāts ceļš, kā sākt šo jautājumu risināšanu. Atalgojuma modeļa maiņa esot cieši saistīta arī ar slimnīcu finansēšanas kārtību un vienlaikus ar atalgojama reformām.
Savukārt norādot uz konkrētiem riskiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) joprojām neatbalsta jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, pavēstīja organizācijas priekšsēdētājs Valdis Keris.
Pēdējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē, kas tika rīkota pēc tam, kad LVSADA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 18.decembra NTSP sēdē pauda bažas par vairākiem modelī ietvertajiem aspektiem, tika panākta vienošanās, ka jaunā atalgojuma modeļa informatīvajā ziņojumā tiks pievienots LVSADA viedoklis.
Tieši pie šāda nosacījuma, pēc Kera paustā, LVSADA piekrita, ka ziņojums tiek virzīts izskatīšanai valdībā. Tomēr mediķu arodbiedrība joprojām uztur spēkā savus iebildumus saistībā ar modeļa trūkumiem.
"Ja modelis tiks apstiprināts ar trūkumiem, tam noteikti būs negatīvas sekas," uzsvēra Keris.
Kā vienu no trūkumiem LVSADA vadītājs izceļ jaunākā medicīnas personāla samaksas proporcijas no vidējās ārsta algas samazinājumu no 40% līdz 29%, kas, pēc Kera paustā, pasliktinās šo strādājošo darba novērtējumu. "Praksē tas nozīmē, ka māsu palīgu algas nākotnē nepieaugs pie atalgojuma pieauguma," norāda Keris.
"Ja nebūtu pandēmijas, mēs varētu sarīkot māsu palīgu streiku, kas izceltu šo darbinieku nozīmīgumu," piebilda mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs.
Tāpat, pēc Kera sacītā, jaunajā modelī ir rakstīts, ka darba samaksas mainīgajā daļā nebūs Darba likumā un citos attiecīgajos dokumentos noteiktās piemaksas. Šīs obligātās piemaksas LVSADA lūdza ierakstīt ziņojumā, jo, pēc Kera sacītā, sākotnēji Veselības ministrija esot norādījusi, ka šīs piemaksas saglabāsies arī jaunajā modelī. Tomēr beigās ministrija tā arī neizlaboja šo aspektu, atzīmē Keris.
"LVSADA pieredze liecina, ka, ja ir šāda attieksme pret riskantu formulējumu, tad noteikti tiek gatavotas kaut kādas nejaucības pret mediķiem," izteicās Keris.
Jau ziņots, ka jauno mediķu atalgojuma modeli plānots ieviest līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā Veselības ministrija piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.
Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.
LVSADA nolēma neatbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ierosinājumu veidot jaunu medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, viņuprāt, reformas