PVN celšanā risks lielāks nekā ieguvums

Apsverot iespēju celt PVN likmi, topošās valdības veidotājiem, šķiet, aizmirsušies gan pašu solījumi vēlētājiem, gan arī rūgtā mācība, ko deva iepriekšējā PVN likmes paaugstināšana.

Iepriekšējo reizi PVN likmes tika paaugstinātas 2009. gada 1. janvārī, un toreiz ieņēmumi no šī nodokļa nevis palielinājās, bet gan samazinājās. 2009. gada aprīļa vidū šī nodokļa ieņēmumi atpalika pat par 27,4 procentiem. Turklāt iepriekšējā PVN likmju maiņa notika ļoti sasteigti – likums ar attiecīgiem grozījumiem tika izsludināts 2008. gada 23. decembrī, bet jaunā PVN likme stājās spējā jau no 2009. gada 1. janvāra. Veikalnieki joprojām šo laiku atceras ar šausmām – jaunās PVN likmes piemērošanai tika atvēlēts ļoti īss laiks, cenu nomaiņa bija jāveic Jaungada naktī.

Šobrīd PVN ieņēmumi pildās samērā labi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošā informācija liecina, ka septembrī PVN iekasēts 73,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 21 procentu vairāk, nekā bija plānots, un par 9,5 procentiem vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā.

Tomēr neskatoties uz rūgtajām mācībām un vēlētājiem solīto, šobrīd tiek apspriesti vairāki varianti iespējamai PVN likmju maiņai. Viens paredz samazināto PVN likmju atcelšanu, kas nozīmē, ka par elektrību, gāzi, siltumu, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem, zīdaiņu pārtiku, sabiedriskā transporta biļetēm pašreizējo 10 procentu vietā būs jāmaksā 21 procents, sadārdzinot šo preču un pakalpojumu cenas. Taču, tā kā samazināto likmju atcelšana izraisīja sabiedrības protesta vētru, premjers Valdis Dombrovskis (JL) pieļāvis, ka nāksies lemt par iespējamu PVN pamatlikmes palielināšanu. Arī finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks atzina, ka šobrīd tiekot apspriesta iespēja PVN pamatlikmi palielināt līdz 22 procentiem, taču tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos efektu. Kā viena no nodokļu ieņēmumu palielināšanas iespējām tiek minēta nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana. Vienotība savā priekšvēlēšanu programmā solīja "pakāpenisku nodokļu sloga pārdali no ienākuma nodokļiem, uz patēriņa, kapitāla un īpašuma nodokļiem, nodrošinot sociālo taisnīgumu un veicinot tautsaimniecības attīstību".

Par PVN likmes kāpumu nerunāja ne Vienotība, ne arī citas politiskās partijas un partiju apvienības.

***

VIEDOKĻI

Sandis Jansons, Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors:

– Valdības iespējamais lēmums par PVN un nekustamā īpašuma nodokļa likmju vienlaicīgu palielināšanu būs kārtējais sitiens pašmāju ražotājiem. Nodokļu celšana ir vieglākais izvēles ceļš, ko diktē vēlme pēc tūlītēja efekta valsts budžetā. Nopietnāks solis budžeta konsolidācijai – strukturālas reformas, par kurām jau ilgstoši tiek runāts, kuras pieprasa arī starptautiskie aizdevēji, taču praksē tās tiek īstenotas tiktāl, lai var ievilkt ķeksīti atskaitēs.

Iedzīvotāju pirktspēja jau šobrīd ir kritiski zema, un cenu kāpums, ko sekmēs PVN likmes paaugstināšana, būs nokauts valsts iekšējam patēriņam. Tādēļ uzskatu, ka ar šādu soli tiks veikta nevis daudzinātā ekonomikas sildīšana, bet tā tiks saldēta. Ar esošo ienākumu līmeni iedzīvotāji nebūs spējīgi maksāt, attiecīgi ražotājiem samazināsies apjomi, bet valstij samazināsies nodokļu ieņēmumi no darbaspēka un pievienotās vērtības nodokļa.

Viktorija Orlova, Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore:

– Raugoties no tirgotāju pozīcijām, pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana visdrīzāk atstātu negatīvu iespaidu ne tikai uz iedzīvotāju pirktspēju, bet arī uzņēmējdarbību. No vienas puses, ja valdība izskata šādu iespēju, tad, visticamāk, nav atlicis daudz manevra iespēju, ar kurām varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, taču, no otras puses, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no jūtīgākajiem instrumentiem, un tā paaugstināšana veicinātu inflāciju, kas sāpīgi ietekmētu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, īpaši sabiedrības trūcīgāko daļu.