Jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka vairāki sabiedrības noskaņojuma indikatori atkal liecina par iedzīvotāju pesimisma pieaugumu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "DnB Nord bankas" pārstāvji.
Uzdodot respondentiem ikmēneša nemainīgos jautājumus, noskaidrots, ka jau augustā novērotā tendence turpinās un arī septembrī iedzīvotāju vērtējumos novērojams optimisma apsīkums. Vērtējot Latvijas ekonomikas pašreizējo stāvokli, septembrī 41% iedzīvotāju uzskatījuši, ka tas ir "ļoti slikts", savukārt kopējais pašreizējā ekonomikas stāvokļa indekss sasniedzis mīnus 60 punktus, salīdzinot ar mīnus 58 punktiem augustā.
"DnB Nord Latvijas barometra" respondenti kļuvuši pesimistiskāki, arī vērtējot ekonomikas izmaiņas, - 37% aptaujāto pauduši uzskatu, ka situācija pasliktinās. Taču kopumā izmaiņu virziena vērtējumi joprojām ir pozitīvāki nekā līdz 2010.gada vidum veiktajās aptaujās.
Savukārt pētījuma otrajā daļā atklājies, ka ievērojamai daļai iedzīvotāju nav līdzekļu ceļošanai, taču vismaz trešdaļa sabiedrības labprāt ietaupītu citās jomās, lai varētu apmeklēt eksotiskas zemes.
Vairāk nekā puse jeb 60% respondentu nākamā gada laikā neplāno doties tūrisma vai atpūtas braucienos uz ārzemēm. Lūgti norādīt, kādēļ tuvākajā laikā neplāno ceļot, 64% "DnB Nord Latvijas barometra" respondentu kā svarīgāko iemeslu minējuši naudas trūkumu, bet 19% aptaujāto norādījuši, ka viņiem ceļošanai nav laika.
Savukārt, vērtējot Latvijas tēlu citās valstīs, aptaujātie iedzīvotāji domā, ka tas asociējas ar skaistu un tīru dabu, valsti, kurā ir skaistas meitenes, kā arī bagātu un daudzveidīgu kultūru. Saskaņā ar respondentu uzskatiem tūrisma veicināšanai mērķtiecīgi izceļamās Latvijas vērtības ir dabas objekti, arhitektūra, vēstures pieminekļi, nacionālās tradīcijas, kā arī ekoloģiski tīrā vide.
Saskaņā ar pētījumu šā gada septembrī sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss pēc pastāvīgas uzlabošanās 2009.gada nogalē un 2010.gada laikā atkal kļuvis nedaudz kritiskāks (jūlijā un augustā mīnus 36, bet septembrī mīnus 37). Arī tagadnes vērtējums, salīdzinot ar 2010.gada jūliju un augustu, septembrī kļuvis nedaudz kritiskāks. Tiesa, izmaiņas ir minimālas, piemēram, jūlijā un augustā tagadnes vērtējuma indekss bija mīnus 46, bet septembrī tas ir mīnus 47. Līdzīgi arī nākotnes vērtējuma indekss pēdējo triju mēnešu laikā ir svārstījies viena procentu punkta ietvaros - augustā tas bija mīnus 5, bet jūlijā un septembrī mīnus 4.
Šā gada septembrī nav mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka situācija Latvija kopumā attīstās pareizā virzienā (15% gan septembrī, gan augustā). Savukārt nedaudz retāk kā iepriekš iedzīvotāji snieguši kritiskus vērtējumus - ja jūlijā un augustā to, ka situācija attīstās nepareizā virzienā, minēja 69% iedzīvotāju, tad septembrī tā uzskatīja 67%.
Vērtējot Latvijas pašreizējo ekonomikas stāvokli, 2010.gada septembrī iedzīvotāji bijuši nedaudz kritiskāki, jo biežāk pausts uzskats, ka tas ir "ļoti slikts" (augustā 38%, septembrī 41%), nedaudz retāk minot to, ka stāvoklis ir "drīzāk slikts" (augustā 42%, septembrī 39%). Iedzīvotāju prognozes par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc gada pēdējo četru mēnešu laikā nav būtiski mainījušās. Septembrī retāk norādīts gan, ka situācija uzlabosies (augustā 24%, septembrī 21%), gan, ka tā pasliktināsies (augustā 29%, septembrī 24%). Biežāk nekā pirms mēneša respondentiem bijis grūti prognozēt stāvokļa attīstību (atbildi "grūti pateikt" augustā norādījuši 10%, bet septembrī 17%).
Vērtējot savas ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli, septembrī (7%) nedaudz retāk nekā augustā (9%) iedzīvotāji atzinuši, ka tas ir kopumā labs. Kritisko vērtējumu īpatsvars pēdējā mēneša laikā nav būtiski mainījies, bet nedaudz biežāk norādīts uz to, ka situācija ir viduvēja (augustā 40%, septembrī 43%). Lūgti prognozēt, kāda varētu būt viņu ģimenes finansiālā situācija pēc gada, septembrī iedzīvotāji retāk norādījuši gan uz situācijas uzlabošanos (augustā 18%, septembrī 15%), gan pasliktināšanos (augustā 24%, septembrī 22%).
Tāpat saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāju uzskati par iespējām Latvijā atrast labu darbu ir nemainīgi kritiski - tāpat kā augustā, arī septembrī lielākā daļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka iespējas ir "drīzāk sliktas" vai "ļoti sliktas" (83%). Salīdzinot ar augustu, septembrī būtiski nav mainījies arī pozitīvo vērtējumu īpatsvars (2%).
Šā gada septembrī vairs nav vērojama tendence pakāpeniski uzlaboties valdības darba vērtējumam. Lai arī pozitīvais vērtējums ir palicis nemainīgs (gan augustā, gan septembrī 16%), nedaudz palielinājies kritisko vērtējumu īpatsvars - ja augustā atbildi "pilnībā neapmierināts" norādījuši 35%, tad septembrī 37%.
Kā norādīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Margarita Dunska, sākoties jaunam mācību gadam un gaidot jaunu apkures sezonu ar gaidāmajām daudz augstākajām cenām, cilvēku raizes objektīvi pieaug. Taču, pēc viņas domām, šoreiz zināmu lomu nospēlēja priekšvēlēšanu ažiotāža. Iespējams, iedzīvotāji gribēja sagaidīt nopietnākas programmas vai "receptes" ātrākai dzīves kvalitātes uzlabošanai un izejai no krīzes, bet realitātē priekšvēlēšanu kampaņas neatšķīrās no visām iepriekšējām.
Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka pirms vēlēšanām fiksētais sabiedrības noskaņojums vedina domāt, ka sabiedrība ir ļoti neapmierināta ar procesiem Latvijā un vēlas pārmaiņas.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis profesors Gundars Ķeniņš-Kings pētījuma rezultātus skaidro kā trauslu stabilitāti, jo pēdējā mēneša laikā reālas pārmaiņas nav vērojamas. "Bezdarbs ir nedaudz samazinājies, imports pieaudzis, eksports turpina pieaugt, bet lata devalvācija, ar izņēmumiem, vēl turpinās. Turklāt, iedzīvotājiem cītīgi sēņojot, nav notikusi gaidāmā algu un cenu celšanās," sacīja Ķeniņš-Kings.
Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis skaidroja, ka pesimisms saglabājas un visdrīzāk varam runāt par pēckrīzes sākotnējā optimisma korekciju. "Gan mediju ziņu, gan sezonālu un sociālās apkārtnes faktoru uzlabošanās vai vismaz tālāka nepasliktināšanās "baroja" optimisma kāpumu vairāk nekā pusgadu. Savukārt tagad pieaugums ir palēninājies, un cilvēki kļūst reālistiskāki," norādīja Ķīlis.
Kā prognozēja Banku augstskolas asociētais profesors Jānis Grasis, sabiedrības nosakņojums nemainīsies arī oktobrī, jo šai mēnesī notiek darbs pie jaunās valdības un koalīcijas izveides. Turklāt jaunās valdības darbības ieceres kļūs skaidras tikai novembra sākumā, kad beidzot būs iespējams uzzināt iespējamos budžeta samazinājumus un potenciālo nodokļu celšanu.
"DnB Nord Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģisks pētījums. Tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.