"Neredzu būtisku pienesumu budžetā, atceļot samazināto PVN likmi grāmatām, elektroenerģijai, arī tūrismam," intervijā laikrakstam "Diena" saka apvienības "Vienotība" finanšu ministra kandidāts Andris Vilks (PS).
Viņaprāt, samazinātās likmes vajadzētu saglabāt, taču, ja kādu no tām aiztiek, jāizvērtē iespējamie kompensācijas mehānismi. "Mainot nodokļus, palielinājums ir jāsadala tā, lai tas būtu pēc iespējas nesāpīgāks iedzīvotājiem," uzskata finanšu ministra kandidāts.
Viņaprāt, nevajadzētu aiztikt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tāpat uzņēmumu ienākuma nodokli un sociālās iemaksas. Kā alternatīva varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes palielināšana, lai gan esot šaubas, vai tas kompensēs iespējamo PVN palielināšanu, zinot kādas grūtības ir pašvaldībām ar NĪN iekasēšanu. Vilks uzskata, ka šajā jomā ir jāiet uz priekšu un nodokļa palielinājums mājsaimniecībām būtu samaksājams.
Jādomā arī par ar IIN neapliekamā minimuma palielināšanas iespēju. "Jāskatās, varbūt labāk necelt PVN un nepalielināt neapliekamo minimumu. Jāizvērtē, vai ejam uz kādiem atvieglojumiem. Ja ejam, tad kaut kas būs arī jāpasliktina," uzskata Vilks.
Pēc Vilka domām, ir jāpārskata kadastrālās vērtības, jo pašlaik blakus esošām ēkām ir nesaprotamas atšķirības nekustamajā īpašuma nodokļos. "Aktuālākā problēma ir ar Rīgas centru un Jūrmalu. Jānovērtē, cik godprātīgi pašvaldības dod atlaides. Šis jautājums ir vairāk Tieslietu ministrijas jomā un būs viens no aktuālākajiem turpmāk," piebilst ministra kandidāts.
Dzīvojamām platībām likmi varētu pacelt vidēji divas, maksimums trīs reizes, neaizsniedzot 1%, salīdzinot ar pašreizējo likmi, kas ir 0,1%–0,3% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības. Nekādā ziņā nedrīkst likmi celt vairāk. "Par kompensējošiem mehānismiem jādomā. Varbūt vispār ir jāapsver iespēja neprasīt maksāt šo nodokli maznodrošinātajiem, ja summa ir maza, piemēram, pieci lati gadā, un ja administrēšana izmaksā vairāk," uzskata Vilks.
Vilks norāda, ka vienīgais nodoklis, kas nav devis gaidīto efektu un pienesumu valsts budžetā, ir auto nodoklis. "Šis nodoklis ir ļoti pretrunīgs, un tam nav arī liela fiskālā efekta. Taču ir jautājums, vai vajag no šī koncepta atkāpties, ja reiz tas ir sācis darboties," uzskata finanšu ministra kandidāts.
Budžetā nepieciešamo konsolidējamo summu aptuveni 350 miljonus latu, Vilkaprāt, vislabāk būtu rast valsts izdevumu daļā, piemēram, veselības aprūpē, kur vienmēr šķiet, ka trūkst naudas. Tanī pašā laikā ekspertiem ir viedoklis, ka šī sistēma ir pietiekami greiza.
Vilks neesot pārliecināts, ka izdevumus izdosies samazināt jau nākamā gada budžetā. "Laiks ir pietiekami mazs, lai naudu varētu atrast pilnīgi visās pozīcijās. Dzīvē redzēsim, cik daudz no konsolidācijai nepieciešamās naudas varēsim dabūt no tēriņu mazināšanas – pusi vai trešdaļu no summas. Varbūt kādu daļu varēs dabūt jau nākamgad, bet pārējo aiznākamgad," piebilst Vilks.
Jau ziņots, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta patlaban tiek gatavoti daudzi sāpīgas izšķiršanās saturoši priekšlikumi jaunajai vadībai, starp kuriem ir arī turpmāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu daļas samazināšana pašvaldību budžetiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
PVN likme patlaban ir 21%, bet pašvaldības savos budžetos saņem 80% no IIN ieņēmumiem.
"Vienotības" finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks biznesa portālam "nozare.lv" atzina, ka tiek domāts par PVN likmes paaugstināšanu līdz 22%, taču tikai tādā gadījumā, ja citas iecerētās nodokļu izmaiņas nedos iecerēto efektu. Primāri tiekot spriests par nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu.
Šie priekšlikumi patlaban tiekot vērtēti un rēķināta to ietekme uz nākamā gada budžetu, lai jaunajai valdībai jau piedāvātu konkrētas izšķiršanās iespējas.