Latvija panākusi labvēlīgākus nozvejas kvotu samazinājumus nākamajam gadam

Otrdien, 26. oktobrī Luksemburgā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kas noslēdzās vēlu vakarā, Latvija panākusi labvēlīgākas reņģu un brētliņu nozvejas kvotas 2011.gadam, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijā.

Latvijas puse sarunās panākusi, ka reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras centrālajā daļā samazinājums nākamajā gadā nebūs lielāks par 15%, bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks. Līdz ar to nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī - 19 591 tonnu reņģu.

Eiropas komisija (EK) Latvijas kopējo pieļaujamo nozvejas kvotu reņģēm Baltijas jūrā vēlējās samazināt par 28% un Rīgas jūras līcī par 10%, savukārt brētliņām par 30%, bet lašiem par 15%, salīdzinot ar 2010.gada zvejas kvotām.

Kopējais brētliņu nozvejas samazinājums būs tikai 24% jeb 39 949 tonnas, kas ir augstākais, ko Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju varēja panākt. Brētliņu nozvejas kvotu jautājumā tika pieņemta Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes deklarācija, kas pieļauj iespēju, ka EK, balsoties uz dalībvalstu iesniegtiem zinātniskiem argumentiem, 2011.gadā varētu pārskatīt un, iespējams, palielināt brētliņu nozvejas kvotas.

Savukārt mencu zvejai 2011.gadā nozvejas kvotas Baltijas jūras austrumu daļā būs palielinātas par 15% un rietumu daļā - par 6%, salīdzinot ar 2010.gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas mencu.

"Sarunas bija ļoti grūtas. Latvijas puse bija uzstājīga, aizstāvot savas intereses, ka tik liels nozvejas kvotu samazinājums gan no zinātnisko, gan sociālekonomisko argumentu viedokļa nav pieļaujams, un mēs panācām ļoti daudz," pēc sarunām uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais