Atvieglojumi mazajām tirdzniecības vietām varētu stāties vēlāk nekā nākamnedēļ

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Atvieglojumi tirdzniecības vietu darbam Covid-19 pandēmijas apstākļos varētu stāties spēkā vēlāk nekā nākamnedēļ, lai arī šonedēļ valdības sēdē tika apsvērta iespēja ierobežojumus mazināt jau no marta sākuma, liecina ziņu aģentūras rīcībā esošā informācija.

Valdība rīt varētu pieņemt lēmumu par atbalstu mazo tirdzniecības vietu atvēršanai, taču ministriem tikšot piedāvāts vienoties par septiņu dienu periodu, kad Latvijā vēl padziļināti vērtēs epidemioloģisko situāciju, lai reāli pircējiem šo veikalu durvis vērtu marta vidū.

Valdība palikšot pie atbalsta tirdzniecības vietu atvēršanas "C" modelim, kas dos iespēju atvērt līdz 300 kvadrātmetrus lielus veikalus, kuriem būs jābūt savai atsevišķai ieejai.

Kā ziņots, Ministru kabinets ceturtdien plāno pieņemt gala lēmumu par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem. Otrdien valdība EM priekšlikumu atbalstīja konceptuāli.

Paredzams, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka šī ierobežojumu mīkstināšana neattieksies uz lielajiem tirdzniecības centriem vai lielajiem būvmateriālu un sadzīves preču veikaliem - tajos joprojām būs spēkā tirdzniecībai atļauto preču saraksti, preču pasūtīšana attālināti ar iespēju tās saņemt veikalā vai ar piegādi.

Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danuseviča skaidrotā, pozitīva valdības lēmuma gadījumā darboties varēs no 2000 līdz 3000 veikalu, kas nodarbina 4000-7000 strādājošo. Viņš piebilda, ka lielākā daļa šādu veikalu strādā ārpus Rīgas.

Lai arī Veselības ministrija iebilda pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvāja izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

EM piedāvāja piecus variantus, kā turpmāk rīkoties ar tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu.

Variants "A" paredz atļaut klātienē darboties visiem tirgotājiem un neierobežot tirgojamo preču klāstu, vienlaikus ieviešot "CovidDroša" tirdzniecība konceptu.

Variants "B" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, var tirgot visas preču grupas, kā arī var strādāt mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.

Variants "C" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka visas preču grupas var tirgot tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju, kuru platība ir līdz 300 kvadrātmetriem, kā arī mazie veikali ārpus tirdzniecības centriem.

Variants "D" paredz saglabāt spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus, papildus nosakot, ka tirdzniecības vietas ar individuālu ieeju var tirgot visas preču grupas.

Savukārt variants "E" paredz, ka patlaban spēkā esošie ierobežojumi turpmāk attiektos tikai uz brīvdienām, kā arī ieteikts atcelt ierobežojumus ielu tirdzniecībai. Savukārt darba dienās tirdzniecības uzņēmumi strādātu, ievērojot "CovidDroša" tirdzniecību.

EM iesaka atcelt ierobežojumus atklātām tirgus teritorijām, tā vietā apsverot noteikt minimālo distanci starp tirdzniecības vietām. Zemkopības ministrijas krīzes vadības grupa arī piedāvā pārskatīt gadatirgu jeb ielu tirdzniecības organizēšanas aizliegumu.

Vienlaikus EM pati atbalstīja variantu "A", kas paredz atcelt preču grupu tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības vietās.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais