Asociācija: Aizliegums veikt publiskās apspriešanas attālināti, aizkavē jaunu būvobjektu izveidi

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē, informēja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Organizācijā skaidroja, ka publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process.

NĪAA informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola, lai gan, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā kopš 2020.gada pavasara.

"Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Valsts Vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā atrodamā informācija liecina, ka šobrīd šī tiesiskā regulējuma dēļ ir iesaldēti 46 teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, informēja NĪAA. Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana nenotiek, jo tā atļauta tikai klātienē un turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Savukārt, ja lokālplānojumu un detālplānojumu publiskā apspriešana sākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un sanāksme jau ir tikusi organizēta, tad publisko apspriešanu tomēr ir iespējams turpināt neklātienes formā jeb attālināti.

NĪAA norādīja, ka sanāksmes laikā sabiedrība tiek informēta par konkrēto plānošanas dokumentu un tā risinājumiem, bet tajā netiek pieņemti lēmumi. Publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu veic pašvaldības amatpersona vai darbinieks jau pēc publiskās apspriešanas beigām.

Asociācijas pārstāvji skaidroja, ka jau šobrīd vides normatīvos noteiktā publiskā apspriešana, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta vides pārskata apspriešanu, tiek organizēta neklātienes formā jeb attālināti. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, organizējot videoprezentācijas, paredzot iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes e-pastā, kā arī izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīkus vai citus tiešsaistes sarunu rīkus.

Līdz ar to attīstītājiem nav saprotams pamatojums, kādēļ neklātienes formā nevarētu organizēt arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas pilnu procesu, tostarp publiskās apspriešanas sanāksmes, minēja NĪAA.

"Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk nekā 100 darbavietu. Mēs vairākus mēnešus esam vērsušies pie atbildīgajām institūcijām un VARAM, lai aicinātu situāciju risināt, bet neesam raduši dzirdīgas ausis. Nu mūsu priekšlīgums ar šo uzņēmumu ir beidzies, un tas, visticamāk, vairs Latvijā neienāks. Domāju, ka projekts tiks realizēts Lietuvā, kur pat Covid-19 pandēmijas apstākļos attīstībai šķēršļi netiek likti," pavēstīja nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.

NĪAA ir nosūtījusi vēstuli, kas ir adresēta Ministru prezidentam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, ekonomikas ministram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram, ar lūgumu iespējami ātri risināt radušos situāciju.

Vēstuli ir parakstījuši SIA "P59", SIA "Bonava Latvija", SIA "VPH Latvia", SIA "Apella", SIA "Lidl Latvija", SIA "Domuss", SIA "P32" SIA "Zaļā saule", Ādažu novada dome, SIA "Grupa 93", SIA "P50", Teritorijas plānotāju asociācija, SIA "Vastint Latvia", Liepājas pilsētas būvvalde, SIA "Arhitektūra un vide", SIA "NP Properties", SIA "Merks", SIA "Galio Development", SIA "Vestabalt", SIA "Pro Kapital Latvia", SIA "Reģionālie projekti", Stopiņu novada dome, Amatas novada dome, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.

VARAM pārstāvji informēja, ka ceturtdien ministrija organizēs darba sanāksmi, lai diskutētu par iespējamajiem grozījumiem pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas kārtībā un ar to saistītajā normatīvajā regulējumā, ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz šā gada 6.aprīlim.

VARAM pārstāvji norādīja, ka ārkārtējās situācijas termiņa kārtējais pagarinājums liek meklēt risinājumus, lai, saglabājot līdzdalības un atklātības principus un sabiedrības tiesības piedalīties plānošanas dokumentu apspriešanā, vienlaikus tomēr netiktu būtiski kavēts teritorijas attīstības process.

Tāpēc VARAM atbalsta priekšlikumu noteikt publiskās apspriešanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā atkarībā no plānošanas dokumenta veida, pieļaujot to pilnībā vai daļēji organizēt attālināti.

VARAM rosina turpmāk ārkārtējās situācijas laikā pilnībā attālināti organizēt arī detālplānojuma publisko apspriešanu. Savukārt, lai rastu visaptverošāko, sabalansētāko un efektīvāko risinājumu lokālplānojuma publiskajās apspriešanas organizēšanai, VARAM uz darba sanāksmi ir aicinājusi tādas organizācijas kā Latvijas Teritoriālplānotāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, "Providus", Latvijas lielo pilsētu asociācijas, kā arī Tiesībsarga biroja un Rīgas apkaimju biedrības pārstāvjus.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas ekonomikā. Aliansē ir apvienojušies 25 lielākie nekustamā īpašuma attīstītāji un investori Latvijā. Alianse ir dibināta 2015.gadā.