Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs.
– Šonedēļ notiek Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Ķīnā. Valsts prezidenta delegācijā piedalās trīs ministri, astoņu augstskolu rektori, kā arī uzņēmēji, kas pārstāv gan transportu un loģistiku, gan mašīnbūves un metālapstrādes, gan finanšu nozares, kā arī pārtikas rūpniecību, informācijas tehnoloģijas, izglītību, medicīnu, kultūru un citas jomas. 21. oktobrī Valdis Zatlers atklāja Latvijas–Šanhajas biznesa forumu. Ko Ķīnas puse sagaida no šīs vizītes?
– Manuprāt, Valda Zatlera vizīte ir labs pamats abu valstu – gan Latvijas, gan Ķīnas Tautas Republikas – sekmīgai tālākai sadarbībai.
Tā ir laba iespēja atgādināt par Latviju, iepazīstināt ar Latviju Ķīnas auditoriju, īpaši izmantojot Šanhajas World Expo dotās iespējas. Katru dienu viens miljons cilvēku apmeklē Expo. Katru dienu 30 līdz 40 tūkstoši cilvēku apmeklē Latvijas paviljonu vien. Tās ir lieliskas iespējas sniegt ķīniešiem zināšanas par Latvijas čaklajiem cilvēkiem, Latvijas lielisko dabu, par Latvijas ekonomisko vidi, par precēm un pakalpojumiem, kas šeit tiek radīti.
– Latvija pēc iedzīvotāju skaita ir ārkārtīgi maza pret Ķīnas mērogiem. Ikvienas Ķīnas austrumu provinces centrā dzīvo daudzkārt vairāk iedzīvotāju, turklāt Latvijas un Ķīnas ārējā tirdzniecība ir ar lielu deficītu. Kurās preču grupās jūs saskatāt Latvijas eksporta potenciālu virzienam uz Ķīnu?
– Iedzīvotāju skaita ziņā varbūt tā var salīdzināt, taču neatkarīgas valstis ir neatkarīgas valstis, neatkarīgi no to skaitliskā lieluma. Ikvienai zemei ir savas stiprās puses. Cik man zināms, tad Latvijas ekonomikas stiprā puse ir kokrūpniecība un pārtikas pārstrāde. Par Latvijas kokrūpniecības un pārtikas pārstrādes rūpniecības produkciju un iespējām ir jāinformē Ķīnas potenciālie pircēji. Lieliska platforma, lai dalītos ar šādām zināšanām un informētu par Latvijas ekonomikas iespējām, ir biznesa forumi un biznesa kongresi. Lai Ķīna varētu izmantot Latvijas iespējas, par tām vispirms ir jāuzzina Ķīnas uzņēmējiem.
– Kādos virzienos jūs redzat Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības attīstības iespējas?
– Īpaši vēlētos izcelt tūrismu. Ķīnas iedzīvotāji arvien vairāk un biežāk apmeklē citas valstis. Vērtējot statistikas datu pieauguma tempus – 2020. gadā Ķīna būs pasaules vislielākā valsts pēc uz ārzemēm ceļojošo tūristu skaita. Tas nozīmē, ka arī Latvijā ar katru gadu būs iespējas uzņemt arvien vairāk un vairāk ceļotāju no Ķīnas, un tas var dot papildu impulsu jūsu tūrisma nozarei.
Varu teikt, ka Latvijas infrastruktūra jau tagad ir gatava liela tūrista skaita uzņemšanai. Jūsu valstī uzņemto viesu skaits gada laikā divkārt pārsniedz iedzīvotāju skaitu. Novembrī pēc Rīgas vadības ielūguma Latviju apciemos tūrisma nozares delegācija, kuras dalībnieku ievērojama daļa būs lielu šĶīnas tūrisma aģentūru pārstāvji.
– Latvijā ir laba pieredze ziemeļvalstu un Krievijas tūristu uzņemšanā. Kā Latvijai pietrūkst, lai iekļautos Ķīnas tūristu plūsmas apkalpošanā?
– Ja Ķīnas tūristu skaits sasniegs lielus skaitļus, tad Latvijā noteikti vajadzētu vairāk ķīniešu restorānu. Ja ķīniešu ceļotājs ierodas Latvijā uz vienu vai divām dienam, tad, protams, tik īsā laikā var baudīt tikai vietējos ēdienus. Aicinot tūristus uz ilgāku laiku, ir svarīgi nodrošināt iespēju baudīt tradicionālo Ķīnas virtuvi.
Tūrisma attīstībai ir jāsāk uzlabot vīzu izsniegšanas sistēma.
ASV un Kanādas valdības noslēdza līgumu ar Ķīnas vadību par kooperāciju, un jautājumi par tūristu vīzām ir ar šīm valstīm nokārtoti. Vīzu jautājuma sakārtošana dos labu impulsu un grūdienu tūrisma nozares attīstībai un Latvijas – Ķīnas savstarpējās sadarbības potenciālam.
– 2008. gadā tika veikts pirmais konteineru vilciena brauciens no Rīgas uz Šanhaju. Tikai pašlaik šādi projekti ir apturēti, jo krīzes laikā kuģu pārvadājumu frakta likmes posmā starp ES un Rietumķīnu samazinājās tiktāl, ka jebkura sauszemes projektu izstrāde bija jāiesaldē. Kad ir cerības iekustināt Ķīnas un Latvijas loģistikas projektus?
– Jā! 2008. gadā notika eksperimentālais konteineru vilciena brauciens no Ķīnas līdz Ventspils ostai. Manuprāt, tas ir lielisks projekts. Dzelzceļa transporta maršruts ir ģeogrāfiski īsāks un ar mazāku laika ietilpību, pārvadājot kravas. Tāpēc tam ir laba nākotne. Diemžēl pēc finanšu krīzes sākuma preču tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un šo reģionu ievērojami samazinājās. 2009. gadā tirdzniecības apjoms samazinājās par 44%. Šogad ir neliels pieaugums, bet tas vēl nekompensē iepriekšējā gada kritumu. Tiklīdz ekonomika atjaunosies, tad šis projekts atkal būs dienas kārtībā, un es ticu, ka tam ir liela nākotne.
– Cik liela ir interese Ķīnā par Latvijas zemi un kultūru?
– Esmu vēstnieka darbā Latvijā tikai divus mēnešus, bet varu teikt, ka jau trīs vidusskolās Latvijā ir iespējama ķīniešu valodas apguve. Vairāki simti Latvijas skolēnu un studentu mācās ķīniešu valodu. Varu apliecināt, ka Latvijā ir liela interese par Ķīnu. Tieši šodien Ķīnas televīzijā būs labas ziņas par Latviju. Laikā, kad jūsu prezidents atklāja Latvijas dienu Šanhajas Expo izstādē, bija tiešraide visos svarīgākajos Ķīnas TV kanālos. Par Latvijas dienu Šanhajā rakstīja Ķīnas laikraksti, par to bija sižeti radio un televīzijā, var teikt, ka vairāk kā 300 miljoni cilvēku noskatījās sižetu par Latviju. Vismaz 300 miljoni ķīniešu redzēja, kāda izskatās Latvija.
Manuprāt, Šanhajas World Expo 2010 bija laba iespēja iepazīstināt ar savu valsti ne tikai Ķīnas uzņēmējus, bet arī uzrunāt miljoniem vienkāršu ķīniešu gan no pilsētām, gan no laukiem. Miljoniem cilvēku izstādes laikā uzzināja, ka Latvija ir valsts ar izglītotiem miermīlīgiem un draudzīgiem cilvēkiem, valsts ar bagātu un senu kultūru, ar neskartu un lieliski saglabātu dabu. Visas šīs vērtības var tieši veicināt tūrismu un vēlmi apmeklēt Latviju.
– Ķīnas CCTV 9 par Latvijas Saeimas vēlēšanām bija trīs minūšu sižets, cik bieži Latvijas notikumi nonāk līdz Ķīnas skatītājam vai lasītājam?
– CCTV 9 ir vairāk domāta ārvalstu auditorijai. Cik bieži rāda Latvijas ziņas Ķīnā? Tas ir atkarīgs no tā, kādi risinās notikumi. Rīgā strādā Ķīnas lielākās ziņu aģentūras Xinhua žurnālists, kurš, manuprāt, ļoti labi un objektīvi atspoguļo vietējos notikumus.
– Norvēģijas parlamenta komiteja šogad pieņēma diskutējamu lēmumu par Nobela Miera prēmiju – un piešķīra to ķīniešu disidentam. Cik lielā mērā šādi starpgadījumi var ietekmēt Eiropas un Ķīnas attiecības?
– Pirms atbildēt uz šo jautājumu, man ir jāpaskaidro, kāpēc ķīnieši ir ļoti jūtīgi pret ārzemju iejaukšanos Ķīnas iekšējās lietās.
19. gadsimtā Ķīna tika sadalīta ietekmes sfērās starp rietumvalstīm. Līdz pat Ķīnas Tautas Republikas izveidei var runāt par nemitīgu lielvaru tendenci uzkundzēties un diktēt Ķīnai savu gribu. Tieši tāpēc Ķīnas iedzīvotāji ir ļoti jūtīgi gadījumos, kad redzami centieni iekšējos jautājumus ietekmēt no ārzemēm. Jāatgādina, ka ķīniešiem ir laba atmiņa, un mēs labi atceramies Rietumu lielvaru rīcību pret Ķīnu pirms 100 gadiem, pirms 60 gadiem.
Manuprāt, Rietumos ir pārāk maz objektīvas informācijas par Liu Sjaobo, kurš Ķīnā ir notiesāta noziedznieka statusā.
Var uzdot vairākus jautājumus. Vai Liu kungs ir devis zīmīgu ieguldījumu vai kā citādi veicinājis reformējot un veidojot Ķīnas miermīlīgu attīstību un izaugsmi?
Atbilde ir – nē!
Vai Liu kungs ir devis zīmīgu ieguldījumu Ķīnas sociālā un demokrātijas procesa progresā , īpaši veicot demokrātiskas reformas municipālā līmenī?
Atbilde ir – nē!
Vai Liu kungs ir veicinājis pasaules lielākās valsts – Ķīnas – vairāk nekā 1,3 miljardu iedzīvotāju cilvēktiesību progresu?
Atbilde ir – nē!
Viņš ir saņēmis vienpadsmit gadu cietumsodu par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Ķīnas likumīgo varu. Tāpēc Nobela Miera prēmijas komitejas lēmums smagi un ļoti nopietni aizskar ikvienu ķīnieti. Arī Ķīnas masu informācijas līdzekļi pauda stingru nosodījumu šādam lēmumam.
Tomēr, ja runājam par Ķīnas un citu valstu attiecībām, tad Ķīna dara visu iespējamo, lai starpvalstu attiecības veidotos uz līdztiesīgiem, pragmatiskiem un savstarpēji izdevīgiem principiem. No šāda skata punkta es neredzu, ka ilgākā laika posmā viens atsevišķs kļūdains lēmums var būtiski ietekmēt Eiropas un Ķīnas attiecības.
Savukārt, ja mēs aplūkojam Rietumos tik bieži diskutēto jautājumu par cilvēktiesībām, tad varu jums apliecināt, ka cilvēktiesību jomā Ķīnā ir paveikts ievērojams progress. Neatkarīgi Rietumu sinologi ir norādījuši, ka neticami īsā laika posmā – 30 gados –, kopš ir sāktas reformas, Ķīna ir panākusi ievērojamu progresu sociālajā un cilvēktiesību jomā. Ķīnā ir vērojams progress vārda brīvības jomā. Ķīnā ir vairāk nekā 400 miljoni interneta lietotāju. Pēc interneta lietotāju skaita mēs esam pirmajā vietā pasaulē. Atveriet Ķīnas interneta vietnes un aplūkojiet, kāda viedokļu un uzskatu daudzveidība tur ir atrodama. Visi iekšpolitikas jautājumi tiek izdiskutēti, un notiek brīva viedokļu apmaiņa. Ķīna ir veikusi grandiozu darbu, reformējot iepriekšējo sistēmu. Tikai – miermīlīgas reformas prasa laiku. Mēs labi saprotam, ka pēc galveno ekonomikas jautājumu atrisināšanas dienas kārtībā būs citi jautājumi un problēmas. Kad ekonomiskā situācija uzlabojas, tad vērtību skalā pirmajās vietās nāk citi jautājumi, tas ir labi saprotams. Kaut vai viens piemērs. Invalīdu skaits. Ķīnā dzīvo vairāk nekā 83 miljoni invalīdu. Pēc invalīdu skaita tā ir viena Vācija. Tas vien liecina, ka sociālās stabilitātes jautājumi, veicot reformas tik milzīgā valstī kā Ķīnā, ir primāri un vissvarīgākie.