Atšķirībā no Ādažiem, kas, neprasmīgi saimniekojot, pamanījušies iedzīvoties 1,2 miljonu latu lielā iztrūkumā, citas Latvijas pašvaldības tiek galā ar saviem budžetiem un spēj maksāt parādu procentus Valsts kasei. Cita lieta, ka apšaubāma ir shēma, kurā valsts liek pašvaldībām nemitīgi aizņemties.
Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Finanšu ministrijā Jolanta Plūme atzīst – citu tādu pašvaldību kā Ādaži nav: "Nekas neliecina, ka vēl kāda pašvaldība ir finanšu grūtībās un nav spējīga pildīt saistības." Tai pašā laikā fakts, ka atsevišķas pašvaldības ir spiestas aizņemties apkures nodrošināšanai, neliecina par pārliecinošu situāciju to kasēs. Šobrīd, lai nodrošinātu siltumu savu iedzīvotāju mājās, apmēram simt tūkstošus katrs ir aizņēmušies Ventspils un Valkas novadi. Savukārt kopējā valsts rezervētā summa šim nolūkam ir pieci miljoni.
Ievērojami nozīmīgāka pozīcija par apkuri pašvaldību parādu struktūrā atvēlēta Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. Un te pašvaldības salīdzinājumā ar valsti ir nostādītas neizdevīgākā situācijā. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš skaidro, ka valsts institūcijas savu projektu īstenošanai nepieciešamo finansējumu saņem dotācijas veidā. Turpretī pašvaldības ir spiestas ņemt kredītus, maksāt prāvus procentus, turklāt tieši Valsts kasē. A. Salmiņš pieļauj, ka "Starptautiskais Valūtas fonds šādi apzināti bremzē ES fondu piesaisti. Ar pašvaldību budžetiem nodrošināt līdzfinansējumu nav iespējams."
Katru gadu pašvaldību savienība dod Finanšu ministrijai savu finanšu prognozi, un, kā apliecina padomniece Lāsma Ūbele, katru gadu tā ievērojami atšķiras no valsts prognozēm, kas ir krietni pieticīgākas. Runa ir par simtiem miljonu. Tāpēc arī pašvaldības slīgst parādos. A. Salmiņš papildina: "Saprātīgi būtu normāli sadalīt finansējumu starp valsti un pašvaldībām, nevis dedzināt kredītus!"
Nule pusotru miljonu latu nolēmusi aizņemties Jēkabpils pašvaldība – ielu rekonstrukcijai. Neaizņemties būtu neprāts, jo Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums projektā ir 9 miljoni.
Atbilde uz jautājumu, kāpēc pašvaldības nostādītas šādā situācijā, nav izsmeļoša. Finanšu ministrijas pārstāve Jolanta Plūme norāda: "Tāds ir pašreizējais finansēšanas modelis.
Pašvaldību parādu TOP 10*
Latvijas pašvaldības, kuras saņēmušas lielākās aizņēmuma summas:
Pašvaldība Aizņēmuma atlikums (LVL)
Rīgas pilsētas pašvaldība 140 081 332
Jelgavas pilsētas pašvaldība 31 314 896
Daugavpils pilsētas pašvaldība 26 604 337
Liepājas pilsētas pašvaldība 24 159 411
Valmieras pilsētas pašvaldība 14 857 871
Jūrmalas pilsētas pašvaldība 14 349 795
Rēzeknes pilsētas pašvaldība 13 846 419
Tukuma novada pašvaldība 11 970 840
Bauskas novada pašvaldība 8 213 767
Ventspils pilsētas pašvaldība 3 514 838
* Pašvaldību parādsaistības, kas izriet no aizņēmumu līgumiem (gan Valsts kases, gan komercbanku aizņēmumu līgumi) uz 1. oktobri.
Visas minētās pašvaldības attiecībā pret Valsts kasi pilda savas saistības atbilstoši aizņēmumu līgumu nosacījumiem.
Avots: Valsts kase