Patlaban ir pāragri apspriest investoru interesi par AS "Citadele banka" ("Citadele"), jo vēl nav apstiprināta AS "Parex banka" un "Citadeles" pārdošanas stratēģija, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa.
Frīdenšteina-Brīdiņa norādīja, ka valdības izvēlētais "Parex bankas" restrukturizācijas un pārdošanas starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International plc." ("Nomura") sadarbībā ar PA ir izstrādājis banku pārdošanas stratēģiju, tā ir iesniegta saskaņošanai Ekonomikas, Finanšu un Tieslietu ministrijām, kā to paredz procedūra. Līdz ar to patlaban banku pārdošanas stratēģija vēl ir saskaņošanas procesā ar iesaistītajām institūcijām. Pēc tam stratēģija tiks sūtīta skatīšanai valdībā.
"Kad valdība pieņems lēmumu, par to tiks sniegta informācija," solīja PA pārstāve.
Tāpat Frīdenšteina-Brīdiņa stāstīja, ka investori izrāda interesi par "Parex bankas" restrukturizācijas procesa gaitu un regulāri tiek saņemti pieprasījumi par konkrētu informāciju, tomēr patlaban runāt par konkrētu investoru interesi nav iespējams, jo vēl nav apstiprināta "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas stratēģija.
"Aktīvs dialogs ar investoriem sāksies, kad valdība būs apstiprinājusi stratēģiju, un par to būs atbildīga "Nomura". Investori, kas interesi ir izrādījuši, norāda, ka informācijas pieprasījumi ir uzskatāmi kā konfidenciāli. Tāpēc nevaram komentēt nekādu investoru iesūtīto informāciju. Pēc konsultanta ieteikuma, kā jebkuram šādam darījumam, pārdošanas procesa dokumenti ir ierobežotas pieejamības un jebkāda nesankcionēta dokumentu izplatīšana var traucēt sekmīgu pārdošanas procesa norisi," uzsvēra Frīdenšteina-Brīdiņa.
Jau ziņots, ka starp reālākajām bankas "Citadele" pircējām ir divas ziemeļvalstu bankas, kuras jau pašlaik darbojas Latvijas tirgū, - "DnB Nord" un "Nordea", liecina starptautiskā konsultanta "Nomura" sagatavotā "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas stratēģija, kas nonākusi portāla "pietiek.com" rīcībā.
No šī dokumenta izriet, ka abiem minētajiem stratēģiskajiem investoriem (ziemeļvalstu bankām) tiks piedāvāts iegādāties "Citadele" bankas biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt pārējie "Citadeles" aktīvi varētu tikt pārdoti atsevišķi. Cena, kādu valsts no pārdošanas iegūtu, "Nomuras" stratēģijā nav minēta, taču skaidri definēts, ka mērķis ir iegūt tādu cenu, lai maksimāli segtu visus ar "Parex banku" glābšanu saistītos valsts tēriņus. "Citadeles" nākotnes potenciāls novērtēts pozitīvi, plānots, ka jau nākamgad banka spēs strādāt ar peļņu.
Kopumā gan "Parex bankas", gan "Citadeles" pārdošanai "Nomura" sagatavojusi četrus scenārijus. Attiecībā uz "Citadeli" tie paredz ātrāku vai lēnāku bankas pārdošanu, investoriem piedāvājot banku kopumā vai atsevišķas tās daļas, proti, atsevišķi pārdodot "Citadelei" piederošos aktīvus Krievijā un NVS valstīs, kā arī "Citadelei" piederošo privāto ieguldījumu sabiedrību. Kā atsevišķi pārdodami "Citadeles" aktīvi tiek piedāvātas arī bankas filiāles Lietuvā, Vācijā un Skandināvijā.
Tā sauktās vecās "Parex bankas" pārdošanai piedāvāta tās rīcībā esošo aktīvu - kredītportfeļa - ātrāka vai lēnāka pārdošana, pa daļām vai kopumā. Kā izriet no "Nomuras" stratēģijas, interese par vecās "Parex bankas" kredītportfeli ir dažādiem fondiem un bankām, to vidū "Morgan Stanley Consortium", "Deutsche Bank", "CRG Capital", "Varde Partners".
Ātrākais "Citadeles" pārdošanas scenārija variants paredz, ka banka īpašniekus varētu mainīt jau nākamgad, vēlākais, tas varētu notikt tikai 2014.gadā. Savukārt attiecībā uz "Parex banku" noteikts, ka bankas aktīvu pārdošana varētu tikt īstenota 6-24 mēnešu laikā. Saistībā ar "Parex banku" paredzēta bankas tā sauktā sliktā kredītportfeļa pārdošana.
Atbilde uz to, vai valstij bez zaudējumiem izdosies pārdot 2008.gada novembrī glābto "Parex banku" un "Citadeli", "Nomura" sagatavotajā pārdošanas stratēģijā nav dota. Taču kopumā no tās izriet, ka ir vērā ņemamu investoru interese gan par "Parex banku", gan "Citadeles" iegādi un ka cena, par kādu valsts abas bankas un ar tām saistītos aktīvus varētu pārdot, var pietuvoties tam naudas apjomam, kādu valsts ieguldīja bankas glābšanā (tieši un netieši - vairāk nekā miljards latu).
No "Nomuras" stratēģijas ir arī redzams, ka "Citadeles" iespējas darboties tirgū tiek vērtētas pozitīvi. Bankas finanšu plūsmas analīze liecina, ka "Citadele" jau 2011.gadā varētu strādāt ar 4,29 miljonu latu peļņu, kas turpinātu pieaugt nākamajos gados. Proti, plānots, ka 2012.gadā "Citadeles" peļņa veidotu jau 10,17 miljonus latu, 2013.gadā - 33,5 miljonus latu, bet 2014.gadā - vairāk nekā 40 miljonus latu.
Attiecībā uz veco "Parex banku" viens no galvenajiem tās rīcībā esošo tā saukto slikto aktīvu (kredītu) pārdošanas nosacījumiem ir tas, lai banka spētu nopelnīt tik daudz naudas, lai nākamā gada maijā pati, bez valsts palīdzības varētu atdot pēdējo sindicētā kredīta daļu - aptuveni 150 miljonus latu.
Izšķirošais lēmums, kuru no "Parex bankas" un "Citadeles" pārdošanas scenārijiem izvēlēties, jāpieņem valdībai. Stratēģiju "Nomura" sagatavoja jau septembra sākumā, vēl pirms Saeimas vēlēšanām, taču Valda Dombrovska ("Vienotība") valdība līdz konkrētam lēmumam pirms vēlēšanām nenonāca. Vairākām ministrijām - Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas -, kā arī bankas uzraugošajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika uzdots sagatavot viedokli par "Nomuras" sagatavoto dokumentu, iesniegt labojumus un priekšlikumus.
Tagad šie priekšlikumi saņemti. Lielākoties visi labojumi esot tehniski, nemainot "Nomuras" piedāvātās stratēģijas būtību.
Portāla rīcībā esošais valdības lēmuma projekts liecina, ka atbalstu varētu gūt trešais "Citadeles" pārdošanas scenārijs, kas paredz tuvākā laikā uzsākt "Citadeles" piederošo aktīvu Krievijā un NVS pārdošanu, kā arī privāto ieguldījumu sabiedrības "Citadele Asset Management" pārdošanu. Pēc tam tiktu uzsākta pašas "Citadele" bankas pārdošana. Savukārt attiecībā uz "Parex banku" valdībai ieteikts izšķirties par "Nomuras" piedāvāto ceturto scenāriju jeb tā saukto kombinēto risinājumu, kas nekavējoties paredz pārdot sliktākos (nepiemērotākos) aktīvus, bet saglabāt tos aktīvus (kredītus), kuru vērtība nākotnē, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, varētu pieaugt.
Pagaidām nav skaidrs, kad un kura - vecā vai jaunā - valdība lems par pārdošanas stratēģiju.
