Bāru asociācija aicina nepieļaut iepriekšējās kļūdas atbalsta sniegšanā uzņēmējiem
Latvijas Bāru asociācija aicina valsti nepieļaut iepriekšējās kļūdas atbalsta sniegšanā Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, un rīkoties proaktīvi problēmu risināšanā un krīzes radīto seku novēršanā, pavēstīja LBA valdes loceklis Arnis Bikšus.
Viņš uzsvēra, ka atbalsts nozarei ir nepieciešams tagad, nevis tad, kad visa industrija būs bankrotējusi, tādējādi ciešot arī ekonomikai. "Pēdējo trīs mēnešu laikā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta veidiem un apmēriem industrija vērtē ļoti atzinīgi, toties atbalsta veidu ieviešana un izpildes temps ir nepieļaujami lēns, padarot atbalsta mehānismu daļēji nefunkcionējošu - atbalstu mērķis var netikt sasniegts," teica Bikšus.
Asociācijas valdes loceklis arī atzīmēja, ka līdz šim atbalsts bijis orientēts tikai uz darba ņēmējiem un algu izmaksām, bet pašu uzņēmumu stimulēšanai "nav novirzīts neviens cents".
Bikšus atgādināja, ka pagājušā gada nogalē sāka veidot valsts atbalsta mehānismus, izstrādājot programmu apgrozāmo līdzekļu piešķiršanai krīzes skartajiem uzņēmumiem. "Lai gan visa industrija ļoti novērtē šo atbalstu, diemžēl reālā situācija smagi atšķīrās no cerībām, kādas tika lolotas 2020.gada nogalē un šis atbalstu mehānisms ir pilns ar kļūdām, nepilnībām un balstīts uz neapdomātiem lēmumiem," viņš pauda
Latvijas Bāru asociācija sagatavojusi vairākus priekšlikumus situācijas risināšanai. Tai skaitā asociācija rosina noteikt, ka uzņēmumam ir jābūt gada apgrozījuma kritumam salīdzinoši ar 2019.gadu, lai parādītu, ka to ir piemeklējusi ne tikai sezonalitāte, bet tieši Covid-19 izraisītā krīze. Asociācija arī aicina atdalīt izmaksājamo atbalsta procentus, pamatojoties uz apgrozījuma krituma apmēru.
Tāpat Latvijas Bāru asociācija lūdz atvieglot pieteikšanās kārtību un kritērijus valsts atbalsta saņemšanai, samazinot nevajadzīgu laika tērēšanu, analizējot katra uzņēmuma atbilstību valsts atbalsta saņemšanas kritērijiem, vienlaikus samazinot nevajadzīgo pieteikumu skaitu un uzņēmumu atbalstam atvēlēto līdzekļu nepamatoto izlietojumu.
Pēc Bikšus teiktā, uzņēmējiem arī pietrūkst skaidra informācija par pabalsta nosacījumiem un pieteikšanos. Piemēram, nesen pieņemtās izmaiņas pabalsta aprēķinā, kas paredzēja tajā iekļaut arī samaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, netika nodotas laicīgi izskatīšanai komersantiem, jo attiecīgi bija jāanulē jau iesniegtie pabalsta pieteikumi un no jauna jāiesniedz ar jauno aprēķinu.
"Kad jau šie noteikumi bija stājušies spēkā, lielākā daļa komersantu par šo nezināja, kā arī daļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektoru pat nezināja un vairāki biedri saņēma atbildes no nozīmētajiem konsultantiem, ka neesot informācijas par šādām izmaiņām," apgalvoja Bikšus, kurš uzsvēra, ka šāda situācija nav pieļaujama un norāda uz to, ka VID atbildīgo darbinieku zināšanas un attieksmes līmenis ir nepieņemams.
Viņš uzsvēra, ka nav izveidota skaidra informācijas nodošanas/apmācīšanas sistēma VID darbiniekiem, ka arī starp-iestāžu informācijas aprite nav regulēta. "Esam vairākkārt uz šo norādījuši gan VID ģenerāldirektorei, gan arī Ekonomikas ministrijai, ka ir nepieciešams uzlabot un standartizēt iekšējos informācijas nodošanas mehānismus, ka arī izveidot iespēju novērtēt VID darbinieku darbu, lai būtu iespējams identificēt problemātiskos VID darbiniekus, kuriem pietrūkst zināšanas, nekonsultē uzņēmējus, apgrūtina un palēnina pabalsta pieteikšanos," teica Bikšus.
Asociācijas ieskatā ir nepieciešams izveidot Krīzes atbalsta komunikācijas un pārvaldīšanas komiteju, kura atbildētu par vienotu un regulētu informācijas apriti un savlaicīgu informācijas nodošanu uzņēmumiem, kā arī pārskatītu informācijas apriti starp iestādēm un arī katras iestādes iekšienē.
"Līdz šim, mēs kā asociācija esam aicināti piedalīties dažādās diskusijās un pārrunās, kā arī esam saņēmuši informāciju par jaunumiem un izmaiņām, bet ļoti bieži mēs arī neesam aicināti, nav atsūtīta kritiski būtiska informācija un mūsu e-pasti un vēstules ir brīžiem ignorēti. Tieši šī pieredze ir noveduši mūs līdz šiem secinājumiem, ka ir nepieciešama komunikācijas darba grupa," klāstīja Bikšus.
Viņš arī prognozēja, ka liela daļa uzņēmumu nespēs sagaidīt pabalstus pie esošo izskatīšanas un izsniegšanas tempiem. "VID ziņo, ka izskata pieteikumus apgrozāmā līdzekļu pabalstiem mēneša laikā, toties to izmaksas termiņš var tikt pagarināts līdz pat četriem mēnešiem no pieteikuma saņemšanas brīža," teica Bikšus.
Tāpat viņš atzina, ka plāns izveidot nomas maksas pabalstu, kam, iespējams, varēs pieteikties janvāra beigās vai februāra sākumā, bet kuru, visticamāk, izmaksās ne ātrāk kā februāra otrajā pusē, ir vērtējams pozitīvi. Tai pat laikā nosacījumu izpilde pabalsta saņemšanai daļai uzņēmumu to padarot nesasniedzamu.
"Attiecīgi, vajag skaidri saprast saskaņā ar kādiem ierobežojumiem tiks sniegts atbalsts uzņēmumiem, kad varēs uzskatīt, ka nav nepieciešami atbalsti, pie kādiem ierobežojumiem. Kā zināms, pabalstu pieteikšanās un izsniegšana turpināsies līdz 2021gada maijam, bet šis piedāvājums pagaidām nav skaidrs, vai tas būs realizējams," pauda Bikšus.
Asociācija arī aicina vēlreiz pārskatīt iepriekš noraidīto priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšanu 2021.gadam kā atbalsta mehānismu viesmīlības nozarei.
LBA izveidota 2020.gada vasarā, lai sniegtu atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem. Asociācija ir izstrādājusi īstermiņa rīcības plānu sadarbībai ar valsts institūcijām un citām nevalstiskām organizācijām, lai risinātu aktuālos krīzes situācijas problēmu jautājumus. LBA valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Vest", "Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Oskars Ikstens ("Pūce, klubs naktī") un Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca").