VID dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis 27,093 miljonus

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz otrdienai, 26.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 27 093 272 eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Tostarp pēdējās dienas laikā izmaksāto dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju apmērs pieaudzis par 667 488 eiro.

Pēc 12 828 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 18 117 329 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 6 001 626 eiro apmērā.

Savukārt pēc 8798 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 2 440 319 eiro apmērā, bet 1861 patentmaksātājam izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 533 998 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 1824 uzņēmumi kopumā 11 534 680 eiro apmērā.

VID atgādina, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā 2020.gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 2020.gada 9.novembra, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Dīkstāves atbalstam un algu subsīdijai var pieteikties, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Par uzņēmuma darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs, bet atbalstu uz savu kontu saņem darbinieks.

Atbalstam par novembri varēja pieteikties līdz 15.decembrim, par decembri varēja pieteikties līdz 15.janvārim, bet par janvāri varēs pieteikties līdz 15.februārim.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais