Nozaru ministrijas apzina uzņēmumu iemeslus nepietiekties Covid-19 krīzes atbalstam, otrdien preses konferencē informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pagājušajā nedēļā Fiskālās disciplīnas padome (FDP) publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka valsts sniegtā atbalsta apmērs Covid-19 krīzē ir mazāks, nekā plānots, un to būtu jāpārskata.
Reirs skadroja, ka FDP ziņojumā "pamata doma" bijusi, ka valsts atbalsts Covid-19 krīzē nenonāk pie uzņēmējiem vai strādājošajiem, tomēr ministrs uzsvēra, ka valdība šo jautājumu risina.
Pēc finanšu ministra skaidrotā, nozaru ministrijas patlaban uzrunā uzņēmējus, kuri kvalificējas valsts atbalstam, lai noskaidrotu, kāpēc uzņēmumi tomēr tam nepiesakās. Kā vienu no nozarēm, kurā šī problēma ir atrisināta, Reirs minēja skaistumkopšanas nozari, kurā no aptuveni 9000 strādājošajiem uz valsts atbalstu saņemti jau 4700 iesniegumi.
Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka otrdien valdība konceptuāli vienojusies veikt izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmā, ļaujot tajā kvalificēties arī jauniem uzņēmumiem. Konkrētas detaļas solīts izstrādāt līdz šo ceturtdien gaidāmajai valdības sēdei.
Vienlaikus Reirs uzsvēra, ka kopumā valsts atbalsta programmās netiek plānotas lielas izmaiņas.
LETA jau vēstīja, ka krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādīja, ka valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apmērus, tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus.
"Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi - kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs. Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atklāj, ka valsts sniegtais atbalsta apmērs ir mazāks, nekā plānots, un to būtu jāpārskata," uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padomes ziņojumā norādīts, ka ekonomikas atveseļošanās un atgriešanās pie fiskāli ilgtspējīgas politikas būs iespējama tikai pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpēc nepieciešams steidzīgi un adekvāti investēt vakcinācijā, kam ir jābūt valdības galvenajai prioritātei šobrīd - gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa.
Padomē arī uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā ir gaidāmas apjomīgas ES investīcijas, tādēļ Finanšu ministrijai būtu jāveic analīze par plānoto investīciju apmēru, investīciju projektu atlases kritērijiem, laika grafiku un tā ietekmi uz ekonomiku, ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot fiskālo politiku.
