Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķiniem, nekustamo īpašumu vidējā kadastrālā vērtība 80% objektu 2011. gadā būs tāda pati kā šogad. Piektajai daļai īpašumu kadastrālā vērtība samazināsies par 10 līdz 15 procentiem. Tai pašā laikā nekustamā īpašuma nodoklī valsts nākamgad iecerējusi iekasēt vismaz par 60 miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Saskaņā ar esošo likumdošanu kadastrālo vērtību zonējumus un bāzes rādītājus VZD izstrādā līdz 1. aprīlim, Ministru kabinetam tie ir jāapstiprina līdz 15. jūnijam. Savukārt jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.
VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes direktors Gatis Kalniņš atklāja, ka 2011. gadā kadastrālās vērtības bāzei, pēc kuras tiek aprēķināta īpašuma kadastrālā vērtība, aptuveni 80% zonu izmaiņu nebūs. Aptuveni 15% zonu VZD prognozē kadastrālās vērtības bāzes samazinājumu par aptuveni 10%, bet atsevišķos gadījumos pat par 25 procentiem. "Nākamgad vērtību zonā zemes un ēku kadastrālās bāzes vērtības nepalielināsies," uzsvēra G. Kalniņš.
Pēc VZD prognozēm, individuālās apbūves zemes kadastrālā bāzes vērtība nākamgad svārstīsies no 0,20 līdz 0,30 latiem kvadrātmetrā (Latgalē) līdz 350 latiem kvadrātmetrā (Vecrīgā, Jūrmalā), savukārt lauksaimniecības zemes bāzes vērtība 2011. gadam ir noteikta robežās no 130 latiem par hektāru (atsevišķos Vidzemes un Latgales novados) līdz 1000 latiem par hektāru (Zemgalē).
Īpašuma kadastrālā vērtība visplašāk tiek izmantota, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli. Samazinoties kadastrālai vērtībai, teorētiski arī nekustamā īpašuma nodoklī iekasējamai summai būtu jāsarūk. Taču VZD rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš 2008. gada kadastrālo vērtību kopsumma valstī samazinājusies teju divtik, nekustamā īpašuma nodokļa kopsumma pieaugusi par 28 procentiem.
G. Kalniņš uzskata, ka pašreiz spēkā esošā nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei – 1,5% no kadastrālās vērtības – ir krietni par augstu, jo, pēc viņa aprēķiniem, 66 gados zemes īpašnieks valstij samaksā otrtik, cik bijis vērts viņa īpašums.
"Pēc būtības tik augsta nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei nav taisnīga, jo šobrīd iznāk tā, ka nelielu un necilu māju īpašnieki proporcionāli nodoklī samaksā krietni vairāk nekā lepnu villu saimnieki. Taisnīgāk būtu, ja gan zemei, gan ēkām tiktu piemērota vienāda nodokļu likme, piemēram, 0,4 procenti no kadastrālās vērtības," uzskata G. Kalniņš.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka premjers Valdis Dombrovskis pieļāvis mājokļa nodokļa likmes dubultošanu 2011. gadā. Savukārt, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, mājokļa nodokļa likmi piecpadsmitkāršojot, tas ir, piemērojot mājokļiem tādu pašu likmi kā zemei (1,5%), nekustamā īpašuma nodoklī varētu iekasēt par 60 miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Īpašuma kadastrālajai vērtībai nekustamā īpašuma saimnieks lielākoties sāk pievērst uzmanību tad, kad ir saņēmis nodokļa aprēķinu. Pretenzijas pret aprēķināto kadastrālo vērtību parasti ir tad, ja nodoklī samaksājamā summa šķiet neadekvāti augsta.
Lai gan teorētiski ir iespējams apstrīdēt VZD aprēķināto kadastrālo vērtību, praksē tas nemaz nav tik vienkārši īstenojams. "Vērtību var pamatot, bet nevar pierādīt," atzina G. Kalniņš.
Lai gan kadastrālo vērtību bāzu aprēķinā tiek ņemti vērā daudzi dati, piemēram, tirgus informācija, pašvaldību teritoriju plānojumi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un citi, visas nianses netiek aptvertas. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā divu pēc platības identisku dzīvokļu kadastrālā vērtība ir vienāda, neskatoties uz to, ka viens dzīvoklis atrodas ēkas pēdējā stāvā, kuru nesalabotā jumta dēļ regulāri mērcē lietavas, bet otrs ēkas vidū, viens – ar skatu uz aklu šahta eju, bet no otra dzīvokļa paveras skaists skats uz mežu. "Šobrīd tiešām šādas nianses, aprēķinot kadastrālo vērtību dzīvoklim, netiek ņemtas vērā," atzina G. Kalniņš. Viņš stāstīja, ka iespējama situācija, kad, piemēram, māja ir nodegusi vai nopostīta vētrā, bet par to tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. "VZD rīcībā nav resursu, lai apsekotu katru nekustamo īpašumu valstī. Tādu Latvijā ir aptuveni 5 miljoni," sacīja G. Kalniņš.
Konstatējot, ka valsts kadastrā esošā informācija neatbilst realitātei, piemēram, ēkas platība vai zemes lietošanas mērķis ir citādāks, vai kadastrā nav reģistrēti visi esošie apgrūtinājumi, īpašnieks ir tiesīgs ierosināt kadastrālās vērtības aktualizāciju. Tiesa, šis ir maksas pakalpojums, kas kopā ar mērnieku piesaistīšanu varētu izmaksāt pat vairākus simtus latu.
G. Kalniņš uzskata, ka līdz 2012. gadam iespējams pilnveidot kadastrālās vērtēšanas sistēmu, nosakot, ka ārtelpas (balkonus, lodžijas, nojumes un tamlīdzīgi) un pagrabtelpas ir jāvērtē atsevišķi, piemērojot tām noteiktu koeficientu. Savukārt daudzfunkcionālas izmantošanas ēkās vērtību, pēc VZD domām, vajadzētu noteikt atbilstoši telpu grupu lietošanas veidiem. Šobrīd ēkas kadastrālā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz to, kādiem mērķiem tā lielākoties tiek izmantota. Ja, piemēram, biroju ēkā atrodas arī daži dzīvokļi, tad visai ēkai kadastrālā vērtība tiek noteikta kā komercplatībai, un otrādi, ja daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā atrodas veikali, tad arī šīm tirdzniecības platībām kadastrālā vērtība tiek noteikta kā apdzīvojamai platībai. VZD arī uzskata, ka individuālajām dzīvojamajām mājām un daudzfunkcionālajām mājām ir jāparedz labiekārtojumu izvērtēšana. Pēc G. Kalniņa aplēsēm, tas papildus prasītu 30 000 latu.